FMOFSP portāls

Izvēlne

Meklēšana

Aptauja

Kā tiec galā ar sesijas stresiem?
Stresa nav!
Eju vakcinēties
Prokrastinēju
Trenēju ķermeni, ne prātu
Netieku :(

Rezultāti

Foto

2005. gada 15. oktobrī 13:45 

2005. gada Nobela prēmija fizikā (0)

Nobela prēmijas medaļa

Šajā gadā nozīmīgāko zinātnes balvu fizikā savā starpā sadalīja trīs pētnieki, kas strādā optikas nozarē. Izcilnieki ir Rojs Glaubers no Hārvardas, Džons Hols, kas strādā Kolorādo universitātē un Nacionālajā standartu un tehnoloģiju institūtā, kā arī Teodors Hanšs no Ludviga Maksimiliana Minhenes universitātes un Maksa Planka kvantu optikas institūta. Glauberam izdevies izstrādāt teorētisko modeli, kas apraksta gaismas daļiņu uzvedību, bet Hols un Hanšs, izmantojot šo teoriju, izstrādājuši lāzerspektroskopijas metodi, kas ar unikālu precizitāti spēj analizēt atomu un molekulu izstarotās gaismas krāsu.


Gluži kā radioviļņi arī gaisma pakļaujas Džeimsa Klārka Maksvela 19. gadsimta vidū iegūtajiem vienādojumiem, uz šiem vienādojumiem balstās visa mūsdienu komunikāciju tehnoloģija, ieskaitot radio, TV, mobilos sakarus un GPS. Uztvērējam, kas uztver gaismas (elektromagnētisko viļņu) signālu, jābūt spējīgam absorbēt šo viļņu enerģiju un apstrādāt uztvertos datus. Enerģija ir sadalīta sīkās paketēs, ko sauc par kvantiem, un pirms 100 gadiem Alberts Einšteins pierādīja, ka kvanta jeb fotona absorbcija noved pie tā sauktā fotoelektrona atbrīvošanās. Tieši šos fotoelektronus detektē mēraparāti, uztverot starojumu.


Tādējādi gaismai piemīt divas dabas - tā vienlaicīgi ir gan viļņi, gan atsevišķu daļiņu plūsma. Rojam Glauberam izdevies izstrādāt kvantu optikas pamatus, kas ļauj optikai korekti iekļauties kvantu mehānikā. Abi pārējie laureāti, balstoties uz šiem teorētiskajiem materiāliem, izstrādājuši eksperimentālu metodi, kas ļauj mērīt elektromagnētisko viļņu frekvenci ar precizitāti līdz 15 cipariem. Tāpat kļuvis iespējams izgatavot lāzerus ar superšauru spektrālo platumu. Šīs jaunās tehnoloģijas iespējams izmantot, lai pārbaudītu fizikālo konstanšu stabilitāti laika gaitā, tāpat, lai izgatavotu nebijušas precizitātes pulksteņus un ievērojami uzlabotu GPS sistēmu.


Rojam Glauberam tika piešķirta puse no 10 miljonus zviedru kronas lielās prēmijas, bet atlikušos 5 miljonus savā starpā sadalīja Hols un Hanšs.


Plašāka informācija par godalgotajiem pētījumiem šeit.

Autors: Linards Kalvāns  Apskatīt komentārus »

Atslēgvārdi: Nobela prēmijas
Ieteikt draugiemTweet this!

Balsis: 0, vidējais vērtējums: 0

Vārds: E-pasts vai web-lapa:

 

« Decembris, 2024 »

POTCPSSv
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
303112345
67 

Fizmatu blogi

VR Pasākumiem – virtuālās real..
Lai nebūtu pārpratumu, uzreiz saku, ka šis ierakst.. (09.06)
Spēks un Jauda 2017 un ūdrs. F..
Superjaukās piedzīvojumu sacensības jau 6. reizi. .. (09.04)
Par 30 dienu rakstīšanu un nos..
Es vēl esmu dzīvs! Tas, ka no manis kādu laiku ir .. (30.03)
#6 – Domājot par krūšgaliem (A..
Cienījamās Dāmas! Ceru, ka jums ar šo jautājumu vi.. (26.03)
Amatiera padomi garo distanču ..
Ja tu spēj pusi dienas pavasara talkā vākt gružus .. (25.03)

Iz arhīva