Vadošais britu futurologs uzskata, ka nākamo 50 gadu laikā cilvēki savas smadzenes varēs "saglabāt" jaudīga superdatora cietajos diskos. "BT Group" futuroloģijas nodaļas vadītājs Ians Pārsons domā, ka drīzumā nāve vairs nebūs šķērslis tālākai karjeras izaugsmei. Tā vietā, lai strādātu pie datora jūs vienkārši strādāsiet no tā iekšienes, turklāt šādā veidā kompānijas varēs ietaupīt uz monitoru rēķina. Uz šādām nākotnes vīzijām britu futurologu uzvilināja jaunās Sony spēļu konsoles PlayStation3 iznākšana. Jaunā konsole ir 35 reizes jaudīga par savu iepriekšējo versiju un tās skaitļošanas jauda ir līdzvērtīga 1% no cilvēka smadzeņu skaitļošanas jaudas. Savukārt pasaules jaudīgākais superdators - IBM BlueGene sekundē var veikt 70,72 triljonus aritmētisko operāciju (teraplop'us) un šis skaitlis ar katru mirkli arvien pieaug.

Ja datortehnikas jaudas turpinās attīstīties līdzšinējos tempos, tad tuvāko 50 gadu laikā vajadzētu parādīties datoriem, kuri varētu izveidot un darbināt cilvēka smadzeņu kopijas. Pārsons uzskata, ka nākamais datoriķu mērķis varētu būt cilvēciskās apziņas piešķišana datoriem. Tāpat viņš pareģo, ka nākotnē datorsistēmas būs spējīgas izjust dažādas emocijas. Šādā veidā varētu ieprogrammēt, piemēram, bailes lidmašīnu vadības sistēmām, tādējādi tām būtu bail avarēt un tās darītu visu iespējamo, lai paliktu gaisā.

Mazliet vairāk attīstot šo domu gājienu, nonākam pie dažādām emocionālo datoru fobijām vai pastāvīgām depresijām. Pēc 50 gadiem cilvēce varētu mūžīgi dzīvot absolūti nožēlojamu dzīvi, jo mūsu piederīgie būtu nolēmuši mūsu saprātu mūžīgi saglabāt kāda superdatora dzīlēs. Nevilšus sāk likties, ka Rodžera Wiljamsa fantastikas novele "The Metamorphosis of Prime Intellect" drīzumā varētu vairs nešķist nemaz tik fantastiska. Tā teikt - šodienas fantastika ir rītdienas ralitate

Ja mūsdienu tehnoloģijas turpinās attīstīsies līdzšinējs tempos, tad 2050. gadā savas apziņas digitalizēšana varētu kļūt par bagātāko pasaules iedzīvotāju privilēģiju, pārējiem gan nāktos vēl paciesties līdz 2075-tajam vai 2080-tajam gadam. "Mēs to uztveram pavisam nopietni, apmēram tik ātri attīstās mūsdienu tehnoloģijas. 45 gadi IT nozarei ir ellīgi ilgs laiks," teica Pārsons.

Neapšaubāmi, ir ļoti daudz lietu, ko mēs vēl nezinām, taču arī pirmie soļi jau ir sperti arī nezināmā izzināšanas virzienā. Neskaitāmi cilvēki visā pasaulē nodarbojas ar dažādiem pētījumiem, kas kādu dienu varētu kalpot par pamatu kādas svarīgas rītdienas superdatora komponentes radīšanai.

Ar plašāku Iana Pārsona vīziju par nākotni varat iepazīties ŠEIT