2006. gada 29. martā visā Latvijas teritorijā būs novērojams daļējs Saules aptumsums.

Saules aptumsumi notiek tad, ja Mēness pilnībā vai daļēji aizsedz Saules disku. Pilnīgas aizsegšanas gadījumā uz vairākām minūtēm iestājas tumsa, bet daļējas aizsegšanas gadījumā atkarībā no aptumsuma fāzes Saules diskā var pamanīt robu vai arī tas izskatās pēc sirpja.

Latvijā daļējie Saules aptumsumi ir novērojami reizi 2 – 4 gados. Iepriekšējais daļējais Saules aptumsums Latvijā bija novērojams 2005. gada 3. oktobrī, bet nākamais būs novērojams tikai pēc vairāk kā diviem gadiem – 2008. gada 1. augustā. Savukārt pilns Saules aptumsums katrā konkrētā ģeogrāfiskā vietā ir reta parādība. Iepriekšējo reizi Latvijā pilns Saules aptumsums bija novērojams 1954. gadā, bet nākamais būs novērojama tikai 2142. gadā.

2006. gada 29. martā aptumsums Rīgā sāksies plkst. 13:03, maksimālā fāze būs plkst. 14:03, bet aptumsums beigsies plkst. 15:01. Latvijas rietumu daļā aptumsums sāksies un beigsies līdz pat 3 minūtēm ātrāk, bet austrumu daļā – līdz pat 3 minūtēm vēlāk. Maksimālā aptumsuma fāze (Saules diametra aizsegtā daļa) Rīgā būs 0,48, Liepājā – 0,46, bet Alūksnē – 0,51.

2006. gada 29. martā daļējs Saules aptumsums būs novērojams arī citviet Eiropā, bet šaurā joslā, kas sākas Atlantijas okeānā, stiepjas pāri Āfrikai, Vidusjūrai, Turcijai un noslēdzas Krievijā, būs novērojams pilns Saules aptumsums. Vairākas novērotāju grupas no Latvijas dosies uz Kemeru Turcijā un Saloumu Ēģiptē, lai novērotu pilnu Saules aptumsumu.

Aptumsumu novērošana mūsdienās ir vairāk emocionāls, nevis zinātnisks pasākums. Ja kādreiz praktiska nozīme bija pilna aptumsuma laikā veiktajiem Saules novērojumiem, tad tagad šādus novērojumus ik dienu daudz augstākā kvalitātē veic kosmiskās observatorijas.

Rīgā organizēti 29. marta Saules aptumsuma novērojumi tiks veikti Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī Raiņa bulvārī 19 (novērojumus organizē Kārlis Bērziņš, tel. 9231741). Latvijas Astronomijas biedrība atgādina, ka Saules un Saules aptumsuma novērojumu laikā uz Sauli nekādā gadījumā nedrīkst skatīties ar binokli, tālskati vai teleskopu. Novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai disketes materiāls. Visdrošākā metode ir Saules attēla projicēšana uz ekrāna.

Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai veicinātu debess novērojumus un astronomijas popularizēšanu. Latvijas Astronomijas biedrības biedri piedalās žurnāla „Zvaigžņotā Debess” veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes. Plašāka informācija Latvijas Astronomijas biedrības mājas lapā: www.lab.lv