3.gadsimtā pirms mūsu ēras Arhimēds pierādīja, ka riņķa līnijas garuma attiecība pret diametru ir mazāka par 3 1/7, bet lielāka par 3 10/71. Tas ir aptuveni 3,141. Vēlāk matemātiķi mums tagad plaši pazīstamo skaitli π izrēķināja ar lielāku precizitāti, bet cik zīmju aiz komata ir "pietiekami"?

Atbilde ir: 45 zīmes aiz komata. Tas ir pietiekami, lai izrēķinātu zināmās Visuma daļas apkārtmēru ar precizitāti līdz viena kvarka platumam. Nesasniedzot pat vienu tūksošdaļu protona izmēra, šī mazā daļiņa nav lielāka par 1x10{-18} metriem. Turpretī zināmās Visuma daļas rādiuss sasniedz aptuveni 14 miljardus gaismas gadu, jeb 1,3x10{26} metrus, bet diametrs ir divreiz lielāks. Lūk, tādēļ ir nepieciešamas 45 zīmes aiz komata, lai šo rādiusu izteiktu kvarku vienībās. Ja mēs zinātu diametru līdz šādai precizitātes pakāpei (to mēs nezinām), tad arī riņķa līnijas garumu varētu aprēķināt tikpat precīzi.

Saskaņā ar Pītera Bekmana (Peter Beckmann) grāmatā "Pī vēsture" minētajiem datiem, angļu astronoms Abrahams Šārps 1705.gadā π aprēķinos sasniedza 72 zīmju precizitāti. Turpmāko zīmju meklējumi joprojām turpinās. 2002.gadā Jasumasa Kanada (Yasumasa Kanada) ar kolēģiem no Tokijas Universitātes sasniedza 1 triljonu zīmju precizitāti. Tomēr viņu motivācija bija matemātiskā ziņkārība, nevis praktisks pielietojums.