Kāda ASV kompānija vēsta, ka tā ir veiksmīgi testējusi potenciāli videi draudzīgu lidmašīnas modeli, ko darbina šķidrs ūdeņradis. Šķidrais ūdeņradis no lidmašīnas "degvielas tvertnēm" un no apkārtējā gaisa iegūtais skābeklis tiek savienoti, lai radītu elektroenerģiju, kas griež lidmašīnas propelerus. Šīs tehnoloģijas izmantošana varētu ievērojami samazināt kaitīgo gāzu daudzumu, kas atmosfērā nonāk aviācijas dēļ.

Kalifornijas kompānija "AeroViroment" saka, ka ar pilnām šķidrā ūdeņraža tvertnēm viņu bezpilota lidmašīna gaisā var noturēties aptuveni 24 stundas. Šis lidaparāts, ko sauc "Global Observer" gan vairāk atgādina planieri nevis lidmašīnu. Tā spārnu platums ir 15 metri un zem pagarinātās "spāres" astes ir piestiprināts neliels lidmašīnas korpuss, bet spārnu priekšpusē ir astoņu propeleru rinda ar savu novatorisko enerģijas avotu.

"Mūsu lidaparāts ved sev līdz šķidru ūdeņradi, kas ir atdzesēts līdz ļoti zemām temperatūrām, tāpēc šo tvertņu izolācijai ir ārkārtīgi liela nozīme." teica "AeroViroment" pētījumu direktors Alekss Hils. Šķidrā ūdeņraža tvertņu rasējumi tiek turēti slepenībā, tāpat kā informācija, par degvielas elementu, kas tiek radīts no šķidrā ūdeņraža un lidojumā iegūtā skābekļa.

"Šie eksperimentālie lidojumi sniedza mums svarīgu daudz svarīgas informācijas, pirmkārt jau tie pierādīja, ka mēs spējam darboties ar šķidro ūdeņradi," teica Hila kungs. "Ja mēs būtu gribējuši mēs, jau pirmajos lidojumos būtu varējuši izmēģināt lidaparāta maksimālās iespējas darbinot to visas 24 stundas, bet tā vietā mēs veicām divus aptuveni stundu garus izmēģinājuma lidojumus."

"AeroViroment" iepriekšējais veikums lidmašīna "Helios", kas darbojās pārsvarā uz Saules enerģiju 2001. gada uzstādīja augstlidošanas rekordu bezraķešu lidaparātiem paceļoties 29,5 kilometru augstumā virs zemes. "Helios" lidaparāts arī bija aprīkots ar šo jauno ekoloģiski tīro dzinēju, bet šajā modelī neizdevās pilnībā pārbaudīt jaunā dzinēja iespējas, jo 2003. gada jūnijā "Helios" sabojājās un cieta neveiksmi.

Kompānija uzskata, ka šādi lidaparāti varētu tikt lietoti kā mūsdienu telekomunikāciju satelītu aizstājēji. Taču lielākā jēga no šādiem lidaparātiem varētu būt tā, ka tie varētu palīdzēt samazināt kaitīgo gāzu nonākšanu atmosfērā. Tiesa arī šie ūdeņraža dzinēji nav pilnīgi nekaitīgi, jo to darbības rezultātā izdalās ūdens tvaiki, kas veicna siltumnīcas efektu. Pagaidām nav īsti skaidrs, kā to izdalīšana vairāku kilometru augstumā varētu ietekmēt globālo sasilšanu. Taču ņemot vērā vienu otru zinātnieku iecerišī tehnoloģija varētu būt pat ļoti noderīga. Pilnai laimei gribētos zināt arī cik varētu izmaksāt šādu lidmašīnu ražošana un uzturēšana.