Mūsdienās nebūt nav jāizmanto teleskops, lai sameklētu Zemei līdzīgas planētas vai vienkārši tālas pasaules, kurās varētu būt ārpuszemes dzīvība. Pietiek sameklēt mākoņus, kuri satur saldas molekulas. Zinātnieki no Barselonas Universitātes atraduši glikolaldehīdu, vienu no cukura veidiem, kas var liecināt par ārpuszemes dzīvību.

Glikolaldehīds var ļoti viegli savienoties ar 3 citiem cukuriem, izveidojot ribozi, kura savukārt ir pamats ģenētiskās informācijas nesēju DNS un RNS uzbūvē. Varētu teikt, ka glikolaldehīds ir tieši saistīts ar dzīvības izcelšanos.

Šī saskaršanās ar glikolaldehīda klātbūtni kādā galaktikas nostūrī nebūt nav pirmais šāda veida gadījums. 2000. gadā Savienoto Valstu zinātnieki pirmo reizi atklāja glikolaldehīdu kādā lielā gāzu un putekļu mākonī, zināmu kā Sagittarius B2, kurš atradās netālu no galaktikas centra. Tomēr šis cukurs atradās ļoti nelabvēlīgos apstākļos.

Barselonas Universitātes zinātnieku atrastais glikolaldehīds atrodas relatīvi siltākos apstākļos – 300 grādi virs absolūtās nulles. Un šajā reģionā ir ļoti labvēlīgi apstākļi, lai veidotos jaunas planetāras sistēmas.

Lai atklātu kādas molekulas eksistenci visumā, izmanto faktu, ka molekula, rotējot un mainot rotācijas enerģijas līmeņus, izstaro radioviļņus ar noteiktu frekvenci. Šis frekvenču sadalījums katrai molekulai ir unikāls, tādēļ to var lietot molekulas noteikšanai.

Zinātnieki cer, ka nākotnē izdosies noteikt dažādu molekulu esamību arī gāzu un putekļu mākoņos, no kuriem veidojas zvaigznes mūsu Saules svarā, jo šobrīd aplūkotais mākonis ir daudz apjomīgāku zvaigžņu dzimšanas vieta nekā ir mūsu pašu Saule. 

Avoti:
www.abc.net.au/science
www.nasa.gov