Astronomi, kas pretendē uz Saules sistēmas desmitās planētas atklājēja godu ir paziņojuši, ka šai planētai ir mēness!

Pagājušajā mēnesī novērojot jauno, tā saukto, planētu no Havaju salām astronomu komanda, ko vada Maikls Brauns (Michael Brown) no Kalifornijas Tehnoloģiju institūta, pamanīja neskaidru objektu, kas sekoja tai. Un tieši šīs kustības dēļ astronomi nosprieda, ka tas ir mēness nevis kāda fona zvaigzne, kas, savukārt, stāvētu uz vietas.

Šī mēness atklāšana ir svarīga tāpēc, ka tā palīdzēs zinātniekiem noteikt jaunās planētas masu. Jūlijā Brauns paziņoja, ka Kuipera Jostā ir atklājis aukstu, akmeņainu objektu, kurš ir lielāks par Plutonu. Brauns nosauca šo objektu par planētu un deva tai segvārdu Ksena (Xena). Nosakot mēness attālumu un orbītu ap Ksenu zinātnieki var aprēķināt tās masu, piemēram, jo ātrāk mēness kustas ap planētu, jo smagāka tā ir.

Tomērmēness atklāšana nav mēģinājums nomākt debates par to, kas īsti ir planēta. Problēma ir tāda, ka šobrīd nav oficiālas planētas definīcijas, kā, piemēram, izmēra ierobežojumi, pēc kuru pārsniegšanas objektu varētu saukt par planētu. Tomēr arī mēness esamība nav kritērijs, jo Merkurs un Venēra ir planētas bez mēnešiem. Turklāt Brauns saka, ka esot prognozējis, ka ap šo planētu varētu riņķot mēness, jo daudziem Kuipera Jostas objektiem ir mēneši.

Jaunatklātais mēness ir aptuveni 155 jūdzes (249.45 km)plats un 60 reizes mazāks nekā Ksena, vistālākais zināmais objekts Saules sistēmā. Ksena atrodas aptuveni 9 miljardu jūdžu (14.5 miljardu km)attālumā no saules, jeb aptuveni trīsreiz tālāk nekā Plutons.

Zinātnieki tic, ka Ksenas mēness ir izveidojies, kad Kuipera Jostas objekti sadūrušies viens ar otru. Zemes mēness ir veidojies līdzīgā ceļā, kad Zeme ietriecās aptuveni Marsa izmēra debess ķermenī.

Mēness pirmo reizi tika pamanīts ar 10-metru teleskopu Keka observatorijā Havaju salās. Zinātnieki cer atklāt ko vairāk par mēness sastāvu ar Habla teleskopa palīdzību novembrī.