Astronomi ir atklājuši planētu, kas ir līdzīga Zemei, tās diametrs ir aptuveni divas reizes liekāks par Zemes diametru un masa aptuveni 7 - 8 reizes lielāka par Zemes masu. Šī planēta riņķo ap kādu pavisam netālu zvaigzni, kaut gan pavisam netāla šī zvaigzne ir tikai astronomiskā nozīmē. Gliese 876 atrodas 15 gaismas gadu attālumā no Zemes Ūdensvīra zvaigznāja virzienā. Astronomi saka, ka šī ir Zemei vislīdzīgākā planēta kāda vien līdz šim ir atklāta ārpus mūsu Saules sistēmas. Pagājušajās desmitgadēs zinātnieki ārpus Saules sistēmas ir atklājuši aptuveni 150 planētas, kas riņķo ap savām saulēm, bet lielākā daļa no šīm planētām ir bijuši Jupiteram līdzīgi gāzu milži.

"Šī ir mazākā līdz šim atklātā planēta ārpus Saules sistēmas, tā ir arī pirmā līdz no Zemei līdzīgajām akmeņainajām planētām, ko mums ir izdevies atklāt," teica Vašingtonas Carnegie Institūta zinātnieku komandas loceklis Pauls Butlers, piebilzdams, ka šī planēta ir kā Zemes lielākais brālēns. Tiesa gan šobrīd nevar pilnīgi droši pateikt, ka šīs planētas virsma tiešām ir cieta, jo zinātniekiem nav zināma neviena līdzīga planēta ar ko salīdzināt. Zemes brālēna masa ir lielāka par Zemes masu, bet mazāka par, piemēram, Urāna masu un tā kā Urānam nav cietas virsmas, tad arī par šo planētu pagaidām nevar neko skaidri pateikt.

Zemes brālēns ap savu sauli riņķo kopā ar diviem kaimiņiem. Šie kaimiņi ir gāzu milži, kas savu sauli apriņķo reizi 30 un 61 dienā. Zemes brālēns ir krietni veiklāks par saviem kaimiņiem un ap savu sauli apskrien reizi 1,94 Zemes dienās.

Potenciālos kolonistus un citplanētiešu medniekus gan nāksies sarūgtināt, jo šī planēta ir pārāk karsta, lai uz tās būtu dzīvība, vismaz dzīvība mums pierastā izpratnē. Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka temperatūra uz planētas virsmas ir aptuveni 200 - 400 Celsija grādi. Šāda ellīga temperatūra uz planētas virsmas ir, jo tā ap savu sauli riņķo tikai no 3,2 miljonu kilometru attāluma. Salīdzinājumam attālums no Zemes līdz Saulei ir 149 598 miljoni kilometru.

"Mēs arvien paplašinām mūsu tehniskās izšķirtspējas iespējas un pavisam drīz mēs sāksim atrast arī Zemes," teica zinātnieku komandas loceklis un Kalifornijas Universitātes astronomijas un astrofizikas profesors Stīvens Vogts.