Lai palīdzētu Eiropas Kosmosa aģentūrai ExoMars misijas ietvaros izpētīt sarkano planētu, 2011. gada 20. janvārī aizsākās starptautisks projekts, kura mērķis ir simulēt kosmosa kuģa nolaišanos Marsa atmosfērā. Projektā piedalās Vācijas, Krievijas un Itālijas zinātnieki. Marsa atmosfēra tiek simulēta Vācijas Aviācijas un kosmosa centra (DLR) vēja tunelī Ķelnē.
Marsa izpēte pēdējos dažus gadus strauji progresē. Zināšanas par sarkano planētu ir būtiski uzlabojušas dažādas misijas, tai skaitā arī Mars Express, tomēr daudzi jautājumi vēl nav atbildēti. Visdažādākā informācija par planētas īpašībām, izcelsmi un attīstību būs atrodama uz Marsa virsmas, lai tur nokļūtu, ir jāizlido cauri planētas atmosfērai. Tieši to vēlas izdarīt zinātnieku komanda Ali Gūlhana vadībā.
Līdzīgi kā kosmosa kuģiem, kas atgriežas Zemes atmosfērā, arī sarkanās planētas zondēm jāvar izturēt ļoti augstu temperatūru. Kosmosa kuģu apstrādei var tikt izmantoti organiskie materiāli, kuri sadeg, lidojot cauri atmosfērai, vai arī keramiskās plāksnes, ar kādām tiek pārklāti ASV vairākkārt izmantojamie kosmosa kuģi. Kad uz Marsu devās iepriekšējās misijas, informācija par planētas atmosfēras sastāvu bija visai ierobežota. Tādēļ nebija iespējams precīzi modelēt temperatūras, ar kādām saskarsies kosmosa kuģi, kad tie ielidos Marsa atmosfērā. Šo kosmosa kuģu termālā aizsardzība tika veidota ar krietnu rezervi, uz kā rēķina samazinājās zinātniskās kravas apjoms. Patlaban aizsāktais projekts varētu uzlabot šo situāciju. Precīzs kapsulas temperatūras izvietojuma modelis, tai ceļojot cauri atmosfērai ar virsskaņas ātrumu, palīdzēs būtiski uzlabot nolaišanās tehnoloģijas.
Bieži vien šādiem izpētes darbiem tiek izmantotas datorsimulācijas. Arī DLR centra speciālisti izmantoja simulāciju, kuras veidošanai iegūti dati vēja tunelī, kurā simulēta Marsa atmosfēra. Viena no sarkanās planētas atšķirībām ir tā, ka atmosfērā ir daudz vairāk liela izmēra daļiņu, kas būtiski pastiprina karstuma vairoga eroziju. Ķelnes vēja tunelī zinātnieki varēja simulēt ne tikai temperatūras, ar kādām nāksies saskarties kosmosa kuģim, bet arī Marsa atmosfēru ar tajā esošajām daļiņām.
Karstuma vairoga izmaiņas šajos tuneļos iespējams pētīt ar dažādiem instrumentiem. Kosmosa kuģa priekšdaļa tiek pakļauta lielam karstumam, bet jāņem vērā, ka pārējās daļas, kuras ir relatīvi vēsas, saskaras ar plūsmām, kas nosaka aparāta stabilitāti. Papildus izmēģinājumiem Ķelnes vēja tunelī, DLR speciālisti veic eksperimentus Gotingenā, lai pārbaudītu, kā plūsmu ietekmē gāzes sastāvs. Vēja tuneļu eksperimentos iegūtie dati tiks izmantoti, lai izveidotu labākus un drošākus karstuma vairogus no vieglākiem materiāliem, vienlaikus uzlabojot kosmosa kuģu aerodinamiskās īpašības.
SACOMAR projekta ietvaros tiek pētīta arī problēma, kad kosmosa kuģa nolaišanās fāzē tiek zaudēti radiosakari. Ali Gūlhans cer, ka, sadarbojoties dažādiem zinātniekiem, būtiski tiks uzlabotas Marsa nolaišanās sistēmas, tai skaitā arī ExoMars misijā izmantotā.
Avots: www.starspace.lv
Ar šo rakstu uzsākam sadarbību ar portāliem www.starspace.lv un www.terra.lu.lv - turpmāk ik pa mirklītim publicēsim interesantākos rakstus no šiem portāliem!
Balsis: 0, vidējais vērtējums: 0