Pavisam nesen, šā gada 4. jūlijā, kosmiskais aparāts Deep Impact sasniedza komētu Tempel 1, par ko ziņoja arī fizmati.lv. Īpaši sagatavots trieciena modulis ietriecās komētā, bet pārlidojuma modulis veica dažādus mērījumus trieciena laikā un pēc tam. Ko tad ar šīs misijas palīdzību ir izdevies noskaidrot? Te būs daži no pirmajiem rezultātiem, ar kuriem piedāvā iepazīties pasaules vadošais amatieru astronomijas žurnāls Sky & Telescope.

Pirmkārt, kļuvis skaidrs, ka komētas Tempel 1 kodola izmēri ir 7,6 x 4,9 kilometri, nevis 14 kā tika uzskatīts līdz šim. Deep Impact komanda arī apgalvo, ka viņiem ir izdevies atrast krāterus uz komētas kodola, ko atstājušas sadursmes ar citiem kosmiskajiem ķermeņiem. Šādi krāteri līdz šim uz komētu kodoliem vēl nebija redzēti.

Trieciena modulis sasniedza komētu, kustoties ieslīpi pret to, tādējādi izsitot maksimāli daudz iežus no komētas kodola, kuru kopējā masa sasniedza 11 000 tonnas. Trieciena analīze liecina, ka komētu kopā satur tikai tās pašas gravitācijas spēki, un tajā nav nekādu papildus strukturālo saišu. Lielais putekļu daudzums traucēja iegūt skaidrus trieciena krātera fotoattēlus. Pagaidām turpinās darbs pie fotogrāfiju "attīrīšanas", tomēr pēc novērtējuma krāterim vajadzētu būt aptuveni 100 metrus diametrā un 30 - dziļumā.

Komētas virskārtu veido tikai putekļi, jo triecienā izveidojās tikai putekļu mākonis, kas nesaturēja nekādus lielākus gabalus. Kopējā kodola masa ir ap 72 x 10^12 kilogramu, bet tā blīvums - 600 kg/m3, saskaņā ar pārlidojuma moduļa spektroskopa datiem, komētas kodulam ir slāņveida struktūra. Pēc tam, kad pirmā karstās gāzes un plazmas brāzma bija paskrējusi garām pārlidojuma modulim, to sasniedza nozīmīgs ledus daudzums, kas acīmredzot atrodas tuvu komētas virsmai, ledum sekoja dažādas organiskās vielas. Spektrometrs atklāja, ka komētas kodols satur ļoti bagātīgu ķīmisko savienojumu klāstu, piemēram, ciānūdeņražskābi, metilcianīdu, magnija-dzelzs silikātu (olivīnu), dzelzs sulfītu, alumīnija oksīdu un kalcītu, tāpat tika konstatēti savienojumi, kas nekad nebija redzēti uz komētām, piemēram, policikliski aromātiskie (benzolam līdzīgi) ogļūdeņraži.

Spriežot pēc analīžu rezultātiem, lielākā daļa no iežiem, kas trieciena rezultātā tika izmesti kosmiskajā telpā, pirmo reizi kopš komētas izveidošanās atradās temperatūrā, kas pārsniedz pāris grādus virs absolūtās nulles, apstiprinot, ka komētas ir tiešas liecinieces planētu veidošanās procesam. Komētu spektrs atklāja, ka tās satur karbonātus, par kuriem uzskata, ka tie var veidoties tikai šķidra ūdens klātbūtnē, tāpēc turpinās pētījumi, vai karbonāti vairāku miljardu gadu gaitā varētu būt izveidojušies tikai izmantojot ledu, vai arī komētai, pietuvojoties Saulei, ir ticis izkausēts pietiekami daudz ledus, lai varētu izveidoties konstatētie karbonāti.

Visbeidzot, joprojām nav skaidrs, vai tiks finansēta trieciena misija uz komētu 85P/Boethin 2008. gadā, kas varētu izmantot Deep Impact pārlidojuma moduli, kas ir no Zemes vadāms kosmiskais aparāts.