Komētas ir kā laika kapsulas, kas satur informāciju par Saules sistēmas pirmsākumiem, tās sastāv no ledus, gāzēm un putekļiem, Saules sistēmas aukstāko un tālāko apgabalu primitīvajiem būvgružiem, kas veidojušies pirms aptuveni 4,5 miljardiem gadu. Lai piekļūtu informācijai, ko glabā komētas, NASA ir izveidojusi kosmisko misiju Deep Impact, kam pirmo reizi kosmosa izpētes vēsturē paredzēts ielauzties zem komētas virsmas un atklāt tās iekšienes noslēpumus.

Jau pavisam drīz - šā gada 4. jūlijā 320 kilogramus smagais trieciena modulis sasniegs komētu Tempel 1, lai gluži vienkārši tajā ietriektos. Trieciena rezultātā izveidosies krāteris būs aptuveni savrupmājas līdz futbola laukuma lielumā un aptuveni 6 - 40 metrus dziļš. Kosmosā tiks izsviests ledus un putekļu mākonis, atklājot komētas iekšieni. Mākonis atstarojot Saules gaismu izskatīsies ļoti spožs, pamazām kļūstot vājāk redzams, daļiņām izklīstot kosmosā vai nokrītot atpakaļ uz komētas. Uz Zemi tiks nosūtīti fotoaparātu un spektrometru iegūtie attēli, pirms trieciena, tā laikā un pēc tā. Novērojumi tiks veikti arī no dažādām Zemes observatorijām, kā arī no kosmiskās rentgenstaru observatorijas XMM-Newton. Visi iegūtie dati tiks analizēti un kombinēti ar citu komētu izpētes misiju iegūtajiem rezultātiem.

1020 kilogramus smagais kosmiskais kuģis, kas sastāv no lielāka pārlidojuma un mazāka trieciena moduļa tika palaists kosmosā 2005. gada 12. janvārī ar Delta II nesējraķeti, kas to ievirzīja paraboliskā orbītā uz komētu Tempel 1. 24 stundas pirms trieciena pārlidojuma modelis notēmēs augstas izšķirtspējas teleskopu un tad palaidīs trieciena moduli komētas virzienā. Trieciena modulis ir neatkarīgs kosmosa kuģis, kuru baterijas spēj darbināt 24 stundas, tas spēj mainīt savu trajektoriju, lai tā krustotos ar komētas kodola trajektoriju. Vēl pāris sekundes pirms trieciena tas uzņems komētas kodola fotogrāfijas. Trieciena spēks nebūs pietiekams, lai būtiski ietekmētu komētas trajektoriju ap Sauli.

Palaidis vaļā trieciena moduli, pārlidojuma modulis mainīs savu trajektoriju, lai pietuvotos komētai līdz aptuveni 500 km attālumam. Pārlidojuma modulis novēros un savāks informāciju par triecienu, no krātera izsviesto vielu un par krātera iekšpuses struktūru un sastāvu. Izlidojis cauri komētas putekļu astei, pārlidojuma modulis pētīs komētas kodolu no otras puses, lai noskaidrotu, kādas sekas trieciens atstājis uz komētas aktivitāti. Paralēli tam, uz Zemes gan profesionālie, gan amatieru astronomi caur teleskopiem novēros triecienu, lai iegūtu papildus informāciju.