Strādājot pie vispārējās relativitātes teorijas, Alberts Einšteins, kurš uzskatīja, ka Visumam jābūt līdzsvarā, ieviesa tā saukto kosmoloģisko konstanti, kas nodrošināja pretēju spēku gravitācijai. Vēlāk, kad Edvina Habla novērojumi apstiprināja, ka Visums izplešās, Einšteins atzina, ka kosmoloģiskās konstantes ieviešana bija viņa mūža lielākā kļūda.
Pagājušā gadsimta pēdējā desmitgadē veiktie pētījumi liecināja, ka Visuma izplešanās notiek paātrināti. Lai to izskaidrotu, radās hipotēze par "tumšo enerģiju", kas rada atgrūšanās spēku, kas liek Visumam izplesties arvien ātrāk un ātrāk. Par "tumšās enerģijas" dabu ir izstrādātas vairākas teorijas, dažas no tām izmanto Einšteina ieviestās kosmoloģiskās konstantes konceptu.
Supernovu mantojuma izpētes (SuperNovae Legacy Survey - SNLS) projekta ietvaros, apkopojot informāciju par 71 tālu supernovu, zinātnieki nonākuši pie slēdziena, "tumšās enerģijas" iedarbība uz šīm sopernovām nav atkarīga no to atrašanās attāluma. "Tumšās enerģijas" teorijas parasti apgalvo, ka tās iedarbība izmainās atkarībā no objektu atrašanās vietas, tomēr šo novērojumu rezultāti liecina par pretējo. Pie tam aprēķinātā skaitliskā kosmoloģiskās konstantes vērtība, kam jābūt mazākai kā -0,85, ir ļoti tuva Einšteina piedāvātajai vērtībai -1, kas nozīmē, ka "tumšās enerģijas" radītā atgrūšanās ir tik pat liela, kā gravitācijas izraisītā pievilkšanās. SNLS projekts pagaidām ir tikai darbības sākumposmā un līdz 2008. gadam plānots kopā izpētīt aptuveni 2000 supernovas.
2005. gada 8. decembrī 18:07
Einšteinam tomēr bija taisnība. (11)
Autors: Linards Kalvāns Apskatīt komentārus »
Atslēgvārdi: Einšteins, kosmoloģiskā konstante
Balsis: 0, vidējais vērtējums: 0