Izvēloties šī mēneša konstanti, ietekmējos no mēneša zīmīgākajiem svētkiem – Valentīndienas. Galvenā šo svētku tēma ir mīlestība, tomēr no mīlestības koncepta nav tālu līdz skaistuma jēdzienam, un vispār – mīlestība ir skaista un tā liek mums visu redzēt skaistāku, gluži kā februāra konstante. Mēneša konstante ir sastopama visā skaistajā, kas ir ap mums, ko uzskatām par skaistu. Tā ir saukta par dieviško proporciju, zelta griezumu un daudzos citos nosaukumos, bet tas nemaina lietas būtību un īpašības.

Šī konstante jeb attiecības vērtība ir neracionāls skaitlis, ko noapaļo uz 1,618. Viszināmākā zelta griezuma aprēķināšanas metode ir saistīta ar Fibonači skaitļu virkni. Šīs virknes locekļi ir naturāli skaitļi, kur katrs nākamais loceklis ir divu iepriekšējo summa, pieņemot, ka pirmie divi skaitļi ir 0 un 1. Katra iepriekšējā skaitļa attiecība pret nākamo konverģē (bezgalīgi tuvojas, bet nekad nesasniedz) zelta griezuma apgrieztajai vērtībai. Fibonači skaitļu virknes vispārīgo locekli var izteikt ar Binē formulas palīdzību, no kuras pēc virknes robežas definīcijas var matemātiski precīzāk noteikt zelta griezuma vērtību:  

Līdz pat Renesancei dievišķā proporcija parastajiem ļaudīm nebija zināma, bet gan tikai mākslinieku un zinātnieku elitei. Pirmie, kas šo attiecību ir ievērojuši, ir senie ēģiptieši - viņi to ir iemūžinājuši savos simbolos, mākslas darbos un Heopsa piramīdas formās. Vienas sānu šķautnes garums attiecībā pret tās augstumu ir 1,617, kas ir pietiekami tuvu zelta griezuma vērtībai, lai varētu apgalvot, ka šo attiecību viņi nav izvēlējušies nejauši, un sānu malas laukuma vērtība ir skaitliski vienāda ar augstuma kvadrātu. 

Antīkajā Grieķijā Pitagors, kuram nebija svešas seno ēģiptiešu un babiloniešu zināšanas, pēc pētījumiem dabā ievēroja, ka viņa mērījumos bieži parādās skaitļi, kas ir tuvi 1,618, viņš to nodēvēja par dievišķo dalījumu. Viduslaikos Akvīnas Toms, dominikāņu mūks un filosofs, formulējot estētikas pamatprincipus, nonāca pie atziņas, ka cilvēkiem ir pozitīva reakcija uz noteiktām proporcijām, un starp šīm proporcijām dominē zelta griezums.

Arī Leonardo da Vinči savos darbos lietojis šo skaitli, daži uzskata, ka Monas Lizas seja ir tik pievilcīga, jo darba kompozīcija balstās uz zelta griezuma trijstūriem, kas veido piecstūri, kurā var ievilkt pentagrammu, un piesaista cilvēkus ar savu sātanisko būtību.

Zelta griezums ir sastopams praktiski visā, ko mūsu prāts uzskata par skaistu, tas ir tādēļ, ka visbiežāk sastopamās attiecības dabā un mūsu pašu ķermeņa proporcijas ir tuvas zelta griezumam. Cilvēkiem, kurus uzskatām par skaistiem, noteiktas proporcijas, piemēram, plaukstas garums pret apakšdelmu, ir ļoti tuvas šim skaitlim. 




Vai mums jau kopš dzimšanas ir iestatīts par vispatīkamākajām lietām uzskatīt tās, kurās šī proporcija novērojama, vai tas tā ir, jo tā ir visdabiskākā, visnormālākā proporcija, kas mums vienmēr ir bijusi apkārt, tāpēc liek mums justies droši un komfortabli? 

Ceru, ka zināšanas par dievišķo proporciju jums palīdzēs atrast savu Valentīnu!