Visā astronomisko novērojumu vēsturē vistālāk fiksēto gamma starojuma rašanās vietu ir fiksējusi amerikāņu astronomiskā zonde SWIFT, kas ir veikusi arī radītā gamma starojuma pētījumus. Speciālisti uzskata, ka uzplaiksnījuma epicentrs atrodas 12,6 miljardu gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas. Igors Mitofanovs, gamma starojuma speciālists Viskrievijas Zinātniski Pētnieciskajā Kosmisko Pētījumu Institūta nodaļā, uzskata, ka šī starojuma avots varētu būt viena no vissenākajām Visumā spīdošajām zvaigznēm: "Tā kā Zemes atmosfēra ekranē gan gamma, gan rentgenstarojumu, tāpēc tikko sākoties lidojumiem kosmosā, nebija iespēju izpētīt tā fizikālās īpašības. Tagad, pateicoties speciāliem detektoriem, mums ir iespēja ieraudzīt galaktiku gamma staros. Bet tas ir vēl viens logs uz kosmosu. Dažus astrofizikas procesus mēs vispār varam novērot tikai gamma staros."

Gamma staru uzplaiksnījumi rodas dažādu kosmosā notiekošu procesu rezultātā. Bieži enerģijas atbrīvošanās ir raksturīga vietām, kur kolapsē vai dzimst zvaigznes, šajos procesos daudzkārt paaugstinās elektromagnētiskais un gamma starojums, tādēļ dažādas iekārtas to spēj fiksēt un nodot informāciju par gamma staru uzplaiksnījumu zinātniekiem.

Aleksandrs Zaharovs, arī augšminētā institūta speciālists papildina, ka ar gamma starojuma palīdzību tiek pētītas arī planētas: "Pētot planētu izstaroto šo spektra daļu, var noskaidrot planētas virsējo slāņu īpašības un saturu. Arī Mēness ir gamma starojuma avots un arī par tā virsmu var spriest pēc gamma stariem."

Gamma staru uzplaiksnījumus pirmo reizi reģistrēja amerikāņu karavīri pagājušā gadsimta 60-jos gados, taču tad tos kļūdaini noturēja par Padomju armijas atombumbu sprādzieniem.

Sagatavots pēc www.newsinfo.ru D.Čerkuģinovas raksta.