Astronomiem ir izdevies nofotografēt kosmisku parādību un tiek uzskatīts, ka šī parādība ir melnā cauruma rašanās. Uzreiz pēc spēcīga gamma staru uzliesmojuma tika novērots arī blāvs redzamās gaismas zibsnis. Šis ir pirmais gadījums, kad pēc īsa gamma staru uzliesmojuma ir izdevies novērot arī kādu optisku liecību par to.

Gamma staru uzliesmojumi ir ārkārtīgi jaudīgi kosmiskie notikumi, kas saistās ar nežēlīgām kosmiskām kataklizmām, kā, piemēram, supernovas jeb milzīgas vecu zvaigžņu eksplozijas, kuru rezultātā var rasties melnie caurumi.Gamma stariem piemīt vislielākā enerģija no visiem elektromagnētiskajiem stariem.

Šis uzliesmojums, ko zinātnieki ir nosaukuši GRB050509b notika kādā 2,2 miljardu gaismas gadu attālā kosmosa nostūrī, tātad tā patiesībā ir krietni sena vēsture, jo zinātnieku novērotajai gaismai vajadzēja 2,2 miljardus gaismas gadu, lai atceļotu līdz mūsu zilajai planētai.

Šo uzliesmojumu "ieraudzīja" NASA orbītas teleskops Swift, jo zemes atmosfēras dēļ gamma starus un to uzliesmojumus uz Zemes virsmas novērot nevar. Pēc pirmā novērojuma Swift teleskops 50 sekunžu laikā automātiski pārpozicionējās, lai apskatītu attiecīgo kosmosa apgabalu rentgena staru diapazonā, diemžēl tam izdevās novērot tikai vāju uzliesmojuma atblāzmu.

Gamma staru uzliesmojumi ir tādas mistiskas parādības, kas ik pa laikam parādās dažādos kosmosa apgabalos. Tiek uzskatīts, ka "ilgie" gamma staru uzliesmojumi, kas ilgst tikai pāris sekundes, ir saistīti ar lielu melno caurumu rašanos, kad savu mūžu beidz masīvas zvaigznes, kuru masas ir desmit un vairāk reižu lielākas par mūsu Saules masu.

Līdz šim uzliesmojumam arī citiem īsajiem gamma staru uzliesmojumiem, kas ilgst tikai niecīgu sekundes daļu nekad nebija izdevies novērot jebkādas optiskas pazīmes par to notikšanu. Teorētiķi uzskata, ka šādi uzliesmojumi notiek, kad rodas mazi melnie caurumi, kuru masa ir aptuveni tāda pat kā mūsu Saules masa.

Steins Sigurdsons, Pennas Valsts University zinātnieks pastāstīja, kā teorētiķi izskaidro šo uzliesmojumu. Ļoti ilgu laiku, vismaz simts miljonus gadu vai pat veselu miljardu gadu divas neitronu zvaigznes, kas ir ļoti blīvas un masīvas savu mūžu nodzīvojušu zvaigžņu paliekas, griežoties pamazām tuvojās viena otrai. Tad niecīgu sekundes daļu pirms sadursmes mazākā neitronu zvaigzne tiek sarauta gabalos un tās daļas krīt virsū lielākajai, kas papildus masas dēļ implodē, kā rezultātā rodas mazs melnais caurums. Šī procesa rezultātā laikā no topošā melnā cauruma tiek izsviesta ārkārtīgi sakarsēta gāzes plūsma, kas gandrīz ar gaismas ātrumu traucas prom no notikuma vietas, līdzi nesot dzīvu liecību par jauna melnā cauruma rašanos. Apmēram šādā veidā rodas tas ko zinātnieki uz Zemes sauc par gamma staru uzliesmojumiem.