Japāņu zinātnieki ir nolēmuši izpētīt Zemes centru. Izmantojot milzīgu urbj-mašīnu viņi mēģinās būt pirmie, kas izlaužas cauri gandrīz 10 kilometrus biezajai Zemes garozai un sasniedz zem tās esošo mantiju. Japānas zinātnieku komanda grib iegūt Zemes mantijas paraugus, lai varētu labāk izprast spēkus, kas izraisa zemestrīces. Tāpat zinātnieki grib izpētīt zemes dzīlēs dusošos dubļus un akmeņus, lai izpētītu iespējamās pagātnes klimata izmaiņas un noskaidrotu, vai dziļi zem zemes ir iespējama dzīvība.

Jokohamas Zemes dzīļu izpētes centra vadītājs Asahiko Taira teica: "Viens no mūsu misijas galvenajiem mērķiem ir baktēriju meklēšana dziļi zemes garozā un mantijas augšējos slāņos. Mēs uzskatām, ka tur ir jābūt dzīvībai. Šī misija līdzinās tām, kas meklē dzīvību uz Marsa."

Akmeņi augšējos mantijas slāņos reaģējot ar sālsūdeni rada dzīvībai svarīgus elementus. "Tā ir sistēma, kas mūsuprāt radīja pirmatnējo dzīvību uz Zemes. Ja mums paveiksies, mēs varēsim novērot dzīvības rašanos arī šodien," teica profesors Tairs.

57 500 tonnas smagā urbj-mašīna "Chikyu" tiek gatavota darbam Japānas dienvidu ostā Nagasaki. Šīs iekārtas garums ir apmēram divas trešdaļas no titāniska garuma un tā ir pilna ar dažādām ierīcēm, kas aizlienētas no naftas urbšanas speciālistiem. Šim japāņu tehnoloģijas brīnumam būtu jāpārspēj līdz šim dziļākais urbums, kas ir 2111 metru un jāsniedz svarīga informācija par Zemes dzīlēm.

Šogad ir paredzēts veikt pēdējās pārbaudes un doties uz Klusā okeāna apgabalu, kur Zemes garoza ir visplānākā. Urbšana varētu sākties kaut kad nākamgad. Šis projekts ir daļa no starptautiskās "Okeāna urbšanas programmas", kurā piedalās arī Eiropa un ASV.

Urbjoties cauri vairākiem kilometriem Zemes garozas varētu paiet vairāk kā gads, tāpēc "Chikyu" ir aprīkots ar sešiem kustīgiem dzinējiem, kuriem 1izmantojot GPS satelītu informāciju būtu jāuzturēt nemainīgu iekārtas kursu. Urbj-mašīnu apņems mākslīgu dubļu kapsula, kuras uzdevums būs absorbēt dažādus triecienus un pasargāt to no zemes garozā sastopamās naftas un superkarstas akmeņu masas.

Līdz šim nezināmas baktērijas, kuras var izdzīvot 100 C grādu temperatūrā Zemes mantijas apkaimē varētu lieti noderēt arī Zemes virspusē. Piemēram, karstum izturīgie enzīmi, ko izdevās iegūt no kukaiņiem, ko izpētei atveda iepriekšējās japāņu urbšanas ekspedīcijas, šobrīd tiek plaši lietoti veļaspulveros