Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultātes 2. kursa maģistrante Anda Švāgere piedalījusies Nobela prēmijas laureātu sanāksmē, kurā 59 Nobela prēmijas laureāti tikās ar labākajiem jaunajiem zinātniekiem no visas pasaules. Par 670 ielūgumiem uz šo sanāksmi cīnījās 40 000 jauno zinātnieku, tāpēc Andai nācās izturēt konkursu, kurā 60 censoņi cīnījās par vienu vietu. A. Švāgere ir arī saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas jauno zinātnieku balvu.

Lai nokļūtu sanāksmē, bija nepieciešama rekomendācija no pieredzējušāka zinātnieka, kā arī jāizpilda apjomīga anketa par līdzšinējiem sasniegumiem – zinātniskajiem darbiem, publikācijām, cita veida sasniegumiem. "Viens no maniem sasniegumiem bija, ka veiksmīgi izstrādāju un izcili aizstāvēju savu bakalaura darbu, par ko vēlāk saņēmu arī LU atzinības rakstu un Latvijas Zinātņu akadēmijas Jauno zinātnieku balvu," teic Anda.

Apkārt tikai zinātnieki
Jauno zinātnieku tikšanās ar Nobela prēmijas laureātiem ik gadu notiek Vācijas pilsētā Lindavā. Jautāta, ko šajā sanāksmē ieguva, Anda atbild: "Pirmkārt, tās bija emocijas. Lekcijās bija dzirdēts un grāmatās lasīts par daudziem Nobela prēmijas laureātiem un viņu atklājumiem. Man tā bija fantastiska iespēja – redzēt šos cilvēkus dzīvē un varbūt pat varēt pieskarties, sasveicināties un parunāties ar viņiem.

Lieliska bija arī sajūta, ka apkārt ir tikai zinātnieki, ka varu sākt runāt ar jebkuru un uzreiz atrodu kopīgas profesionālas tēmas, ko apspriest.

Svarīgi, ka pasākums bija starpdisciplinārs. Tajā piedalījās ne tikai fiziķi, bet arī ķīmiķi, mediķi, biologi. Man bija interesanti uzzināt, kas šobrīd ir aktuāls citās zinātnes nozarēs."

Dienas pirmajā pusē Nobela prēmijas laureāti lasīja jaunajiem zinātniekiem lekcijas. Kopumā Anda noklausījās aptuveni 20 dažādu lekciju. Savukārt pēcpusdienā jauniešiem bija iespēja nelielākās grupās diskutēt ar izcilajiem zinātniekiem par dažādām tēmām.

Andai visspilgtāko iespaidu atstāja lekcijas, ko lasīja 1999. gada Nobela prēmijas fizikā laureāts Džerards Hūfts, kurš gan stāstījis ne tik daudz par saviem sasniegumiem pētniecībā, bet gan par to, kas ir svarīgs dzīvē, cilvēciskajās attiecībās. Savā otrajā lekcijā izcilais zinātnieks stāstījis par melnajiem caurumiem un Visumu. Astronomija un kosmoloģija Andai šķiet saistoša, un Dž. Hūfts runājis par šīm jomām sevišķi interesanti.

Sanāksmes laikā vakariņās katram Nobela prēmijas laureātam bija ierādīta vieta starp studentiem, lai nebūtu tā, ka laureāti kontaktētos tikai savā starpā. "Tas arī bija sanāksmes galvenais mērķis – veicināt komunikāciju starp jaunajiem un pieredzējušajiem zinātniekiem," piebilst jaunā zinātniece.

Meklē dzīvsudrabu ūdenī
Līdztekus studijām Anda ir zinātniskā asistente LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta augstas izšķirtspējas spektroskopijas un gaismas avotu tehnoloģijas laboratorijā. Kopā ar citiem jaunajiem zinātniekiem meitene darbojas LU īstenotā un Eiropas Savienības Sociālā fonda finansētā projektā "Smago metālu piesārņojuma noteikšana ar spektroskopiskām metodēm".

Projekta vadītāja Rita Veilande stāsta, ka viens no projekta specifiskajiem mērķiem ir metodikas attīstīšana dzīvsudraba koncentrācijas noteikšanai dažādās vidēs – gaisā, kūdrā un ūdenī. Projekta ietvaros institūtā tiek izgatavotas augstfrekvences bezelektrodu lampas, kuras tiek izmantotas arī dzīvsudraba analizatorā. Šī iekārta ir unikāla, jo var noteikt dzīvsudrabu arī tad, kad viela ir ļoti mazā koncentrācijā. Ja dzīvsudraba ir ļoti maz, ķīmiskās analīzes tā klātbūtni neuzrādīs, bet institūtā izgatavotās lampas bīstamo vielu atklās.

R. Veilande saka – projekts ir noderīgs gan tādā ziņā, ka attīstās dzīvsudraba koncentrācijas mērīšanas metodika, gan tādā ziņā, ka jauni zinātnieki tiek piesaistīti vides piesārņojuma aktuālu problēmu risināšanai, turklāt iemācās strādāt kolektīvā. Projekta ietvaros radītas sešas jaunas darba vietas.

Anda šobrīd nodarbojas ar dzīvsudraba koncentrācijas noteikšanu ūdenī – Latvijas upēs un ezeros. Vai ir izdevies atklāt, ka kādā ūdenstilpē ir tik daudz dzīvsudraba, ka tur nedrīkst peldēties vai ķert zivis? "Pagaidām pārāk liela dzīvsudraba koncentrācija nekur nav atklāta, turklāt visās pētītajās ūdenstilpēs tā koncentrācija ir vairāk vai mazāk līdzīga. Toties zivis – tā ir cita lieta. Neesam pētījuši, cik liela smago metālu koncentrācija ir zivju organismā. Zivīs akumulējas metildzīvsudrabs, kas ir daudz kaitīgāks par neorganiskajām dzīvsudraba formām. Noteikt metildzīvsudraba koncentrāciju mēs vēl īsti nemākam," atbild Anda.

Ar dzīvsudraba mērīšanu jaunā zinātniece nodarbojās, jau rakstot bakalaura darbu, kad pētīja šīs vielas koncentrāciju kūdrā. Patiesībā dzīvsudraba tēmai meitene pievērsās, jau rakstot savu pirmo zinātnisko darbu, kad mērīja dzīvsudrabu gaisā. Sākumā viņai nebija interese tieši par dzīvsudrabu, taču, kad vecākie kolēģi piedāvāja šo vielu pētīt, pievērsās tai labprāt. Anda, kura ar fiziku aizrāvusies, jau mācoties Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, pēc maģistra grāda iegūšanas plāno studēt doktorantūrā. "Mans vislielākais mērķis varētu būt arī kādreiz saņemt Nobela prēmiju," ambīcijas neslēpj jaunā zinātniece.