Es īsti nesapratu: tā arsēniskā baktērija ir atrasta dabā (kā liek domāt pirmā rindkopa) vai radīta laboratorijā (kā liek domāt piektā rindkopa)?
Atrasta dabā un tad laboratorijā pārbaudīts, ka tā spēj izdzīvot fosfora vietā izmantojot arsēnu!
Tagad sapratu, paldies! Vienīgi - ja jau ir dabā atrasti dzīvi eksemplāri, kas dzīvo ar arsēnu, ko īsti atklāj laboratorijas pārbaude? Tas, ka baktērija tādā veidā spēj izdzīvot, tā kā ir acīmredzams no tā, ka tā tur dzīvo, ne?
Veca ziņa ... :)
Spiegam taisnība, ziņa no paša decembra sākuma, bet tā pat interesanta! :) Atbildot uz Doktora Streindžlova pēdējo komentāru: es sapratu tā, ka dabiskajā vidē tām baktērijām nebija nogriezta pieeja fosforam, tādēļ tās to izmantoja cik nu varēja. Laboratorijā fosfors tika nogriezts pilnībā!
īstenībā pagūglējot var secināt, ka to baktēriju atrada jau pirms vairākiem gadiem: 2003. atrada Mono-Leikā, 2004. ir publikācijas par šo tēmu( PDF fails - http://bit.ly/hYcZJG), 2008. arī plaši ziņoja, ka baktērijai metabolisms ar arsēnu, un papildus - jāsaprot, ka tā nav viena vienīga unikāla baktērija - http://bit.ly/gEttdS Tagad 2010. ir vnk visprecīzākie laboratorijas dati un tas tiek pasniegts kā jaunums
a vispār kāds tam sakars ar ārpuszemes dzīvību? vai tad tā nav vietējā?
Meklējot ārpuszemes dzīvību ir ļoti svarīgi zināt no kā tā varētu sastāvēt. Līdz šim, acīmredzot, vajadzēja kādā galaktikā vai miglājā konstatēt oglekļa, ūdeņraža, slāpekļa, skābekļa, sēra un fosfora klātbūtni, lai uzskatītu, ka tur var būt dzīvība, bet tagad ir skaidrs, ka fosforu nevajag, tā vietā kosmosā var meklēt arsēnu.
piekrītu Valdim. Lielākajai daļai cilvēku "ārpusZemes dzīvība" ir kkas interesants&mekleejams&(galvenais)atrodams , ja tā ir/būtu ļooooti līdzīga mums pašiem un Zemes apstākļiem, jo vismaz, par to ir zināms, ka tāda var pastāvēt, bet kādas citas alternatīvas - nē, līdz ar to ir ierobežots meklējumu diapazons, kas tagad par mazubišķītiņminimālu gabalu ir palielinājies
