Vienkāršības labad mēs ierobežosimies ar Sahāras tuksnesī dzīvojošu lauvu (Felis leo) medību iztirzājumu. Turpmāk minētās metodes ir viegli modificējamas un pielāgojamas citiem gaļēdājiem dzīvniekiem, kas mīt dažādos kontinentos.

1. Matemātiskās metodes

1. Intensīvās ģeometrijas metode. Dotajā tuksneša punktā novietojam krātiņu, ieejam tajā un ieslēdzamies. Izdarām telpas inversiju attiecībā pret krātiņu. Tagad lauva ir krātiņā, bet mēs ārpusē.

2. Projektīvās ģeometrijas metode. Neierobežodami vispārīgumu, Sahāras tuksnesi mēs varam uzskatīt par plakni. Plakni projicējam uz līnijas, bet līniju – punktā, kas atrodas krātiņa iekšienē. Lauva projicējas tajā pašā punktā.

3. Bolcano-Veijerštrasa metode. Ar līniju, kas iet ziemeļiem uz dienvidiem, sadalām tuksnesi divās daļās. Lauva atrodas vai nu tuksneša austrumdaļā, vai rietumdaļā. Noteiktības labad pieņemsim, ka tas atrodas rietumdaļā. Ar līniju, kas iet no rietumiem uz austrumiem, rietumdaļu sadalām uz pusēm. Lauva atrodas vai nu ziemeļdaļā, vai dienviddaļā. Noteiktības labad pieņemsim, ka viņš atrodas dienviddaļā, sadalām to ar līniju, kas iet no ziemeļiem uz dienvidiem. Turpinām šo procesu bezgalīgi ilgi, pēc katra soļa pa norobežojošo līniju uzceļot izturīgus režģus. Pakāpeniski iegūto laukumu apgabals tiecas uz nulli, tāpēc lauva galu galā izrādās bezgalīgi maza perimetra režģu ielenkumā.

4. Kombinētā metode. Atzīmēsim, ka tuksnesis ir seperabla telpa. Tas satur viscaur blīvu punktu kopu, no kuras mēs izraudzīsimies virkni, kuras robeža ir lauvas atrašanās vieta. Pēc tam, paņēmuši nepieciešamo apbruņojumu, pa šiem punktiem zagsimies klāt lauvam.

5. Topoloģiskā metode. Atzīmēsim, ka lauvas ķermeņa sakarīgums nekādā ziņā nav mazāks par tora sakarīgumu. Pārveidosim tuksnesi četrdimensiju telpā. Saskaņā ar darbu [1] šo telpu var nepārtraukti deformēt tā, lai pēc atgriešanās trīsdimensiju telpā lauva būtu sasiets mezglā. Tādā stāvoklī viņš ir bezspēcīgs.

6. Koši jeb funkcionāli teorētiskā metode. Definēsim lauvu kā koordinātes x analītisku funkciju f(x) un uzrakstīsim integrāli:

kur C – kontūrs, kas ierobežo tuksnesi, bet ξ – punkts, kurā atrodas būris. Pēc integrāļa aprēķināšanas iegūstam f(ξ), proti, lauva ir krātiņā.

2. Teorētiskās fizikas metodes

1. Dīraka metode. Atzīmējam, ka Sahāras tuksnesī mežonīgie lauvas ir nenovērojami lielumi. Tātad visi Sahāras tuksnesī novērojamie lauvas ir pieradināti. Pieradinātas lauvas notveršanu atstājam lasītājam kā patstāvīgu vingrinājumu.

2. Šredingera metode. Visos gadījumos pastāv pozitīva, no nulles atšķirīga varbūtība, ka lauva pats nonāks krātiņā. Sēdiet un gaidiet!

3. Kodolfizikas metode. Ievietojiet krātiņā pieradinātu lauvu un piemērojiet viņam un mežonīgam lauvam Majorāna apmaiņas operatoru [2]. Vai arī pieņemsim, ka mēs gribējām noķert lauvu, bet noķērām lauveni. Tad ievietosim to krātiņā un piemērosim tai Heizenberga apmaiņas operatoru, kas apmaina spinus.

3. Eksperimentālās fizikas metodes

1. Termodinamikas metode. Pāri tuksnesim nostiepjam puscaurlaidīgu membrānu, kura laiž cauri visu, izņemot lauvu.

2. Aktivācijas metode. Apstarojam tuksnesi ar lēnajiem neitroniem. Lauvā iekšā inducējas radioaktivitāte un viņš sāk sairt. Ja gaida pietiekami ilgi, lauva nespēj pretoties.

Literatūra

1. H Seifert, W. Threlfall. Lehrbuch der Topologie, 1934.
2. H. A. Bethe, R. F. Bacher, Rev. Mod. Phys., 8, 82. (1936).

Krājums "Fiziķi joko", Zinātne, 1968.