Fiziķiem bieži vien patīk ļoti zemas temperatūras, pie pāris kelviniem vai pat kelvina daļām novērojami dažādi interesanti fizikāli efekti (piemēram, supraplūstamība), kā arī ir iespējams veikt ļoti, ļoti precīzus mērījumus, jo samazinās termiskie trokšņi. Šādas temperatūras sasniegt ir ļoti sarežģīti un dārgi, parasti tiek izmantots šķidrs hēlijs (vārās pie -269 C°), bet nesen zinātnieki no NIST (National Institute of Standards and Technology) publicēja pētījumu, kurā aprakstījuši dzesēšanas kameru, kas šķidrā hēlija vietā viltīgi izmanto kvantu fizikālas parādības, lai sasniegtu līdz pat 300mK zemu temperatūru. Attēlā parādītajā iekārtā tiek dzesēta vara plāksne, kas piestiprināta mikroshēmai, lai gan ar to būtu iespējams dzesēt jebkuru piemērota izmēra un agregātstāvokļa ķermeni.

Dzesējošos elementus veido viens virs otra salikti: parasts metāls, plāns (1 nm) izolatora slānis un supravadošs metāls. Stipri vienkāršots modelis, kā skaidrot šo dzesēšanas efektu, ir šāds - kad šai "sviestmaizei" pieliek spriegumu, elektroni ar augstāko kinētisko enerģiju tunelē caur izolatora slāni supravadošajā metālā, aiznesot enerģiju prom no augšējā slāņa to strauji atdzesējot. Patiesībā aina ir mazliet sarežģītāka (tur meklējams arī skaidrojums par to, kur paliek fononu enerģija), un ar to aicinu iepazīties pašā rakstā, ko autori ievietojuši arxiv.org. 

Tā kā ierīce vēl atrodas tikai prototipa stadijā, ir iespējas veikt papildus uzlabojumus, kas ļautu sasniegt līdz pat 100mK zemu temperatūru. Šāds vienkāršots un izdevīgāks "kvantu ledusskapis" ļautu vienkāršot eksperimentus, kuros iesaistītas ļoti jūtīgas mērierīces, sākot ar pētījumiem kvantu informātikā, beidzot ar tumšās enerģijas/matērijas meklējumiem.

(Šī raksta pamatā ir raksts no www.sciencedaily.com)