Pat neparastajai kvantu mehānikas pasaulei tas ir dīvaini – kvantu skaitļotāja programma ir devusi problēmas risinājumu, tam nemaz neesot ieslēgtam.
Šī it kā dīvainā fakta izskaidrojums meklējams kādā teorijā, kas pirmo reizi postulēta 1998.gadā un apgalvo, ka ir iespējams kvantu skaitļotāju novest stāvoklī, kurā tas vienlaicīgi ir un nav ieslēgts.

Šī teorija apgalvoja, ka pie pareiziem uzstādījumiem skaitļotājs reizēm būs spējīgs dot atrisinājumu, pat tad, ja tas attiecīgo programmu nav izpildījis. Un tagad Ilinoisas universitātes (University of Illinois at Urbana-Champaign) pētnieku komanda ir uzbūvējusi šai teorijai atbilstoši darbojošos kvantu skaitļotāju.

Lai to īstenotu tiek raidīts fotons spoguļu un optisku ierīču sistēmā, kas satur komponentes, kuras savukārt palaiž vienkāršu meklēšanu datu bāze, balstoties uz fotona raksturlielumiem. Šo darbību norisē tiek izmantots kvantu Zeno efekts. Atkārtoti mērījumi attur fotonu no iekļūšanas programmā, bet atļauj fotona kvantu īpatnībām mijiedarboties ar programmas komponentēm, tādejādi tā raksturlielumi tiek pamazām izmainīti, kaut gan programmai tas nav izgājis cauri.

„Ir ļoti dīvaini zināt, ka tavs skaitļotājs nav darbojies, bet tu vienalga zini atbildi,” saka Onurs Hostens (Onur Hosten), komandas loceklis.

Šim darbības veidam iespējami būtiski plusi salīdzinājumā ar ierasto kvantu skaitļotāju darbināšanas veidu. „Skaitļotājs, kas netiek iedarbināts, rada mazāk kļūdu,” apgalvo Hostens.

Raksts sagatavots pēc www.newscientist.com.