Zemes ziemeļu magnētiskais pols arvien vairāk virzās prom no Ziemeļamerikas uz Sibīrijas pusi, turklāt, šīs virzīšanās ātrums pēdējā gadsimā tikai pieaug. Saglabājoties pašreizējai situācijai, pastāv iespēja, ka nākamo 50 gadu laikā Aļaskā vairs nevarēs novērot ziemeļblāzmu.

1831. gadā pirmo reizi tika precīzi noteikta Ziemeļu magnētiskā pola atrašanās vieta, taču, kad tika veikta nākamā ekspedīcija (1903. gadā), izrādījās, ka pols ir jau citā vietā. 2003. gadā pols atradās 78°18'Ziemeļu platuma 104° Rietumu garuma - netālu no Karalienes Elizabetes salas. 20. gadsimta laikā tas ir pavirzījies par 1100 km un pārvietošanās ātrums pieaudzis no 9 km/gadā līdz 41 km/gadā.

Zinātnieki izmantoja radioaktīvā oglekļa izotopa C-14 metodi vairāku Aļaskas ezeru nogulumiežu paraugu pētīšanā, lai varētu izsekot, kā "ceļojis" pols. Rezutātā Oregonas štata universitātes profesors Jozefs Stoners atklāja, ka pēdējo tūkstoš gadu laikā pols diezgan vienmērīgi ir pārvietojies starp Kanādu un Sibīriju pa elipses veida trajektoriju, kaut gan bijušas arī pārbīdes citos virzienos. Tomēr tik ātri, kā pašlaik, Ziemeļu magnētiskais pols nav pārvietojies jau ilgu laiku…

Tas liek secināt, ka satraukumam nav pamata, tomēr pēc pusgadsimta polārblāzmas varēs novērot arī Eiropas un Sibīrijas dienvidu reģionos.

Pēc www.slashdot.org materiāliem.