Kopš 90 - to gadu sākuma, kad tika atklātas pirmās eksoplanētas, izdevies atrast jau vairāk kā 150 planētas, kas riņķo ap tālākām un tuvākām zvaigznēm. Tā kā eksoplanētas līdz šim noteiktas ar dažādām netiešām metodēm, tad parasti tiek atklātas ļoti lielas planētas, kas ar savu gravitāciju var vairāk ietekmēt mātes zvaigzni.

Šobrīd NASA PlanetQuest programmas ietvaros izstrādātas un izmēģinātas jaunas tehnoloģijas, kas ļaus saskatīt un analizēt datus par iespējamām Zemes līdziniecēm pie citām Saulēm. Keka observatorijā, Havaju salās izdevies eksperiments, kurā, novērojot kristālskaidras debesis, zvaigznes izstarotā gaisma tika dzēsta, padarot to aptuveni 100 reizes vājāku. Līdz šim nebija iespējams iegūt eksoplanētu, vai protoplanetāro disku, no kuriem vēlāk veidojas planētas, spektrālos datus, jo tos nomāca spožā zvaigznes gaisma.

Keka observatorijā novērojumiem tiek izmantoti divi teleskopi ar galvenā spoguļa diametru 10 metri, tie apvienoti, izveidojot interferometru, kura efektīvie izmēri līdzinās futbola laukumam. Izmantojot aparātu, ko inženieri nodēvējuši par "nullētāju", no interferometra iegūtajos attēlos iespējams bloķēt zvaigžņu gaismu. Ar šā instrumenta palīdzību tiks izvēlēts galamērķis nākotnē plānotajai Terrestrial Planet Finder misijai lidojumam uz kādu eksoplanētu. Lidojums uz citas zvaigznes planetāro sistēmu nav vienas dienas uzdevums, tas ilgs vairākas desmitgades, tamdēļ nepieciešams rūpīgi izvēlēties galamērķi, iepriekš par to iegūstot maksimāli daudz informācijas. Nepieciešams zināt, cik liela ir planēta, vai tā ir gana silta dzīvības uzturēšanai, kāds ir tās atmosfēras un virsmas ķīmiskais sastāvs un, protams, iespējamās dzīvības pazīmes un formas uz tās.

Jau divus ar pusi tūkstošus gadu cilvēki ir lūkojušies zvaigznēs un jautājuši, vai vēl kaut kur ir kāda cita Zeme, citas dzīvas būtnes, beidzot tuvojas mirklis, kad būs iespējams atbildēt uz šo jautājumu. Tā kā joprojām vienīgās cilvēkiem pazīstamās dzīvības formas atrodas uz Zemes, tad arī meklējumus pēc ārpuszemes dzīvības formām, iecerēts veikt uz tās līdziniecēm. Šobrīd jau skaidrs, ka planētu sistēmas ap zvaigznēm nav nekas unikāls, bet gan pavisam normāla parādība, un, šķiet, tas ir tikai laika jautājums, līdz tiks atrasta arī kāda planētu sistēma kurā eksistē dzīvība. Galu galā, tā būtu milzīga izšķērdība, ja visā Visumā dzīvība būtu tikai šeit, uz Zemes.