Šobrīd jau droši zināms, ka galaktiku centros atrodas supermasīvi melnie caurumi, mūsu Piena Ceļš, protams, nav nekāds izņēmums. Sadarbojoties Ķīnas un ASV astronomiem, ir izdevies mazliet tuvāk apskatīt mūsu Galaktikas centrā esošo melno caurumu.

Novērojami veikti izmantojot 10 radioteleskopus, kas izkaisīti visā Ziemeļamerikas teritorijā, veidojot interferometru ar bāzi ap 8000 kilometriem, šī sistēma tiek dēvēta par Very Long Baseline Array. Ar šā iespaidīgā mērinstrumenta palīdzību tika pētīts starojums, kas rodas 0,5 astronomisko vienību (astronomiskā vienība ir vidējais attālums no Zemes līdz Saulei - 150 miljoni kilometru) rādiusā ap ļoti spēcīgo radiostarojuma avotu Strēlnieka A, kas tiek uzskatīts par mūsu Galaktikas centru. Uzskata, ka radiostarojums rodas gāzu mākoņos, kas ciešā orbītā riņķo ap supermasīvu melno caurumu. Paša melnā cauruma izmēri varētu būt ap 12 reizēm mazāki kā izpētītais apgabals.

Šie novērojumi ir visciešākie, kas veikti pie melnajiem caurumiem. Ja nākotnē izdotos "pietuvoties" melnajam caurumam līdz pat notikumu horizontam, rastos iespēja pārbaudīt vai Einšteina relativitātes teorija darbojas arī ļoti spēcīgā gravitācijas laukā. Sagaidāms, ka melnā cauruma notikumu horizonts radīs tumšu ēnu centrā, jo tas pilnībā absorbē gaismu, ko izstaro objekti aiz melnā cauruma. Tālāk varētu būt gaišs aplis, ko veido melnā cauruma gravitācijas izliektie gaismas stari, tomēr līdz šādu rezultātu iegūšanai jāgaida vēl vismaz 5 - 10 gadi. Turklāt iegūtie rezultāti tikpat labi var nesakrist ar relativitātes teoriju, liecinot, ka tai arī ir noteiktas pielietojuma robežas, līdzīgi kā klasiskajai mehānikai.