FMOFSP portāls

Izvēlne

Meklēšana

Aptauja

Kā tiec galā ar sesijas stresiem?
Stresa nav!
Eju vakcinēties
Prokrastinēju
Trenēju ķermeni, ne prātu
Netieku :(

Rezultāti

Foto

2005. gada 11. jūlijā 12:08 

Mūsu fiziķi gatavi radīt revolucionārus materiālus (12)

Ja valsts pildīs savus solījumus un atbalstīs nanotehnoloģiju pētījumus, zinātnieki Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā izveidos vēl nebijušus materiālus elektronikai, sadzīves tehnikai, medicīnai, raksta laikraksts "Diena".


Plazmas televizors būs vecs, biezs krāms salīdzinājumā ar materiālu, no kura varēs izgatavot ekrānu celofāna biezumā. Tas iespējams, strādājot ar pasaules pētnieku prātus pārņēmušajām nanotehnoloģijām, kuras valsts pētniecības programmā attīstīs arī Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (CFI). Ja programmai valdība, kā solījusi, piešķirs finansējumu, pētnieki gatavi sintezēt jaunas vielas un pirmo reizi tieši no pašmāju savienojumiem izveidot tā sauktās organiskās gaismu emitējošās diodes (OLED). Pasaulē jau tagad ir idejas, kā, pievadot diodēm signālu, iespējams izveidot nanodaļu televizoru.


Nanotehnoloģijas — tā ir apzināta spēlēšanās ar atomiem un molekulām, smaida CFI direktors Andris Šternbergs. Vielu atomus pārbīda un sabīda, tad lipina sev vajadzīgās molekulas un veido jaunas vielas struktūras un no tām — jaunus materiālus. Pieminētās organiskā materiāla (piem., ogleklis, ūdeņradis) diodes ir unikālas tāpēc, ka tās var izgatavot cilvēka prātam teju neaptverami niecīgas. Diodes veidos tā dēvētās plānās kārtiņas, kur biezums ir dažu molekulu jeb dažu nanometru biezumā. Viens nanometrs ir miljardā daļa no milimetra. Piemēram, mata diametrs ir apmēram 50 000 reižu lielāks.


CFI ar nanotehnoloģijām strādā jau krietnu laiku, savos atklājumos tālāk daloties arī ar ārzemju pētnieku grupām. Valsts pētījumu programmas materiālzinātnēs ietvaros institūta pētnieku grupa kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes ķīmiķiem grib sintezēt vēl nebijušus organiskos savienojumus, no kuriem veidot diodes. "Šie organiskie lielmolekulārie, ar augstu polarizējamību materiāli būs ar vēl labākām īpašībām nekā līdz šim zināmie," stāsta projekta vadītāja CFI vadošā pētniece Inta Muzikante.


CFI mikroskopiskā diode sastāvēs no īpašā kārtībā saliktām vairākām plānajām kārtiņām, kuras iegūst, piemēram, vakuumā. "Tad tai multislāņu struktūrai aktivizēs elektrisko lauku. Un spīdēs gaisma," vienkāršoti stāsta I.Muzikante. Lai iztēlotos diodi, pietiek apskatīt luksoforu — tā katra actiņa ir viena diode, kurai pielikts elektrības vadiņš.


Tā kā izveidotās diodes būs cilvēka prātam neiedomājami niecīgas, tad saliekot tādas simtiem citu pie citas, var radīt tik plānus monitorus un televizoru ekrānus, kādus līdz šim pierasts skatīt tikai fantastikas filmās. "Arī šīs diodes jāpieslēdz elektrībai, vienīgi ar parastajiem vadiem jau nekas nesanāks, vajadzīgi nanovadi," skaidro A.Šternbergs. Pasaules zinātnieki arī tādus ir izgudrojuši un pat gājuši tālāk, radījuši īpašas oglekļa nanocaurulītes, pa kurām pārraidīt elektriskos impulsus. To izmērs ir viena simt tūkstošā daļa no mata, bet to izturība lielāka nekā tēraudam.


I.Muzikante no starptautiskajām konferencēm pārvedusi materiālus gan par firmu mēģinājumiem jau ražot unikālos ekrānus un displejus, gan idejas par elektroniskajām grāmatām — ar gaismas palīdzību ārkārtīgi plānā, caurspīdīgā materiālā iestrādātu lasāmu informāciju. Tādu papīru var sarullēt rullītī divu centimetru diametrā. Tādus pašus vieglus un lokāmus zinātnieki redz arī nākotnes CD.


"Latvijā televizorus diez vai ražos," piebilst zinātniece. Savukārt pasaulē interese par jaunajiem materiāliem ir milzīga, tāpēc noieta tirgus, visticamāk, būs jāmeklē starp pašreizējiem sadarbības partneriem Vācijā, Francijā, Taivānā u.c.


Arī Latvijā ražotas diodes būs tikai tad, ja valsts savas piecas apstiprinātās pētījumu programmas — materiālzinātnēs, informāciju tehnoloģijās, letonikā, organiskajā sintēzē un biomedicīnā, mežu zinātnē — finansēs, kā solīts, līdz 2008.gadam. Šim gadam nauda ir, bet turpmākajam vienīgā cerība rodama Zinātniskās darbības likumā, kurš paredz ikgadēju budžeta palielinājumu zinātnei par 0,15% no iekšzemes kopprodukta.


Vēl tikai jāpiebilst ka arī Fizikas un matemātikas fakultātes studenti var darboties pie revolucionāru tehnoloģiju radīšanas, tā kā pasaule saturies - fizmati nāk!

Autors: Ilze Grīnuma, Diena  Apskatīt komentārus »

Atslēgvārdi: Fiziķi, Fizmati
Ieteikt draugiemTweet this!

Balsis: 0, vidējais vērtējums: 0

Vārds: E-pasts vai web-lapa:

 

« Marts, 2025 »

POTCPSSv
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31123456
7 

Fizmatu blogi

VR Pasākumiem – virtuālās real..
Lai nebūtu pārpratumu, uzreiz saku, ka šis ierakst.. (09.06)
Spēks un Jauda 2017 un ūdrs. F..
Superjaukās piedzīvojumu sacensības jau 6. reizi. .. (09.04)
Par 30 dienu rakstīšanu un nos..
Es vēl esmu dzīvs! Tas, ka no manis kādu laiku ir .. (30.03)
#6 – Domājot par krūšgaliem (A..
Cienījamās Dāmas! Ceru, ka jums ar šo jautājumu vi.. (26.03)
Amatiera padomi garo distanču ..
Ja tu spēj pusi dienas pavasara talkā vākt gružus .. (25.03)

Iz arhīva