Ķīniešu pētnieki atklājuši interesantu veidu, kā no oglekļa nanocaurulīšu pārklājuma iegūt skaļruni. Šis atklājums varētu novest pie jauna veida lētiem, plakaniem skaļruņiem.
Kopš 1990. gada zinātnieki no visām pasaules malām ir aktīvi studējuši nanocaurulīšu iespējas. To potenciālais pielietojums pagaidām ir rasts mākslīgās fotosintēzes iekārtās, kosmosa kuģos un citās eksotiskās ierīcēs. Tomēr neviens līdz šim nebija iedomājies testēt nanocaurulīšu akustiku.

Šoušan Fan kopā ar pētniecības komandu Tsinghua Univeristātē Pekinā izveidojis klājumu ar daudzām oglekļa caurulītēm. Klājumu pārbaudot, pētnieki sūtīja audio frekfenci caur šo klājumu, uz kuru tas reaģējis kā skaļrunis. Atšķirībā no mums ierastā skaļruņa, kura skaņu mēs dzirdam no tā veiktajām vibrācijām, pārbaudot nanocaurulīšu pārklājuma vibrācijas, atklājies, ka šis pārklājums neizdod vibrācijas. Pētnieki uzskata, ka skaņa rodas no straujās temperatūras maiņas, kuras izraisa spiediena svārstības. Viņi uzskata, ka tieši šādi veidojušās svārstības ir skaņas avots, nevis, ka tās veidojušās fizisku kustību rezultātā no nanocaurulīšu pārklājuma.

Patiesībā šie pētnieki atklāja, ka šāds fenomens ir bijis zināms jau vairāk kā gadsimtu atpakaļ. Tolaik Vilijams Henrijs Prīss un Karls Ferdinands Brauns atklāja, ka skaņu iespējams iegūt no plāna metāla follija, kas noveda pie termofona izgudrojuma, kurš arī darbojās līdzīgi. Termofona izdotā skaņa bija ļoti vāja, toties nanocaurulīšu klājums var būt pietiekami skaļš. Pēc izgudrotāja Fan domām galvenais parametrs, kas nosaka šādas skaņas veidošanās efektivitāti, ir karstuma kapacitāte uz vienības laukumu.

Ja mums ierastais skaļrunis ir saplīsis, tas vairs nespēj atskaņot. Nanocaurulīšu klājumu, pateicoties tā skaņas izdošanas īpašībai, var gan staipīt, gan visādi citādi bojāt, bet skaņa tiks izdota vienlīdz kvalitatīvi. Izstiepts nanocaurulīšu klājums kļūst caurspīdīgs un to ir iespējams uzlīmēt pāri LCD ekrānam, kādai reklāmai, audumam vai citai ierīcei.

VIDEO