Gaismu izstarojošās diodes jau šobrīd tiek plaši lietotas luksoforos, kabatas baterijās un lauksaimniecības apgaismojuma iekārtās. Tās nodrošina elastīgu izmantošanu un darbojas daudz ekonomiskāk, kā tradicionālie apgaismes ķermeņi.
Vanderbiltas Universitātes pēdējā kursa students Maikls Bovers mēģināja radīt kvantu punktus, kas savā būtībā ir sīki, dažus nanometrus lieli kristāli. Katrā šādā kristālā parasti ir aptuveni 100 līdz 1000 elektronu, kas ir mazas, viegli ierosināmas enerģijas "paciņas".
Ja jūs uz šādiem kvantu punktiem spīdināt gaismu vai iedarbojaties uz tiem ar elektrisko lauku, tie sāk izstarot gaismu, parasti tie spīd kādā krāsainā un spilgta krāsā. Bovers apstaroja savus kvantu punktus ar lāzeru un tajā brīdī notika kaut kas negaidīts. "Es biju pārsteigts, kad galdu pārklāja spilgta gaisma," teica Bovers. "Kvantu punktiem vajadzēja spīdēt zilā krāsā, taču viņi izstaroja skaistu baltu gaismu."
Vēlāk Bovers kopā ar kādu citu studentu pārklāja zilu gaismu izstarojošu diodi ar saviem kvantu punktiem, kā rezultātā viņi ieguva spocīga paskata gaismas ķermeni, kas izstaroja gaišu balti iedzeltenu gaismu. Šāds gaismas ķermenis darbojas aptuveni 50 reizes ilgāk par parasto spuldzīti un ir aptuveni divas reizes spožāks par parasto 60 vatu spuldzīti.
Raksts tapis sadarbībā ar interneta portālu

Balsis: 0, vidējais vērtējums: 0