NASA ziņo, ka 4. septembrī, izmantojot gamma staru novērošanas satelītu Swift un vairākus teleskopus uz Zemes, ir novērota līdz šim tālākā kosmosā novērotā eksplozija, ko izraisījusi masīvas zvaigznes bojāeja, pārvēršoties par melno caurumu tikai 500 miljonus līdz miljardu gadus pēc Lielā Sprādziena. Zemes mākslīgais pavadonis Swift ir īpaši pielāgots, lai uztvertu ļoti vājus gamma staru novērojumus, kas notikuši vistālākajos Visuma nostūros, dodot iespēju pirmo reizi iegūt tiešus datus no zvaigznēm, kas dzīvojušas tuvu Laika sākumam.

Līdz šim novērots tikai viens kvazārs, kas atrodas tālāk par nule novēroto zvaigzni. Kvazāri ir ļoti masīvi melnie caurumi, kuru masa miljardiem reižu pārsniedz zvaigžņu masu, turpretim šī uzliesmojuma avots ir atsevišķa zvaigzne. Nav īsti skaidrs, kā viena zvaigzne spējusi savākt tik lielu enerģiju, lai to varētu saskatīt cauri praktiski visam Visumam.

Attālumi līdz tāliem kosmiskajiem objektiem tiek noteikti ar sarkanās nobīdes palīdzību. 4. septembrī novērotajam uzliesmojumam novērotais sarkanās nobīdes lielums ir 6,29, kas liecina par aptuveni 13 miljardus gaismas gadu lielu attālumu. Pēc patreiz labākajiem novērtējumiem Visuma vecums ir 13,7 miljardi gadu. Līdz šim tālākajai novērotajai kosmiskajai eksplozijai sarkanā nobīde bija 4,5, bet tālākajam kvazāram tā ir 6,4.

Uzliesmojums gamma staros notika aptuveni 200 sekundes, lai arī tipisks šādu uzliesmojumu garums ir ap 10 sekundēm. Ar Swift palīdzību operatīvi šā objekta virzienā tika notēmēti vairāki optiskie teleskopi uz Zemes, kuri vairākos neatkarīgos mērījumos ieguva sarkanās nobīdes vērtību 6,29.