Krievijas zinātnieki uzskata, ka globālās sasilšanas cēlonis ir Saule, nevis ogļskābā gāze. Šādu paziņojumu izteicis Krievijas Zinātņu akadēmijas Galvenās observatorijas kosmisko pētījumu laboratorijas pārzinis Habibullo Abdusamatovs.

Abdusamatovs apgalvo, ka pēdējos gados novērojamās klimatiskās izmaiņas ir izsaucis Saules izstarotās enerģijas intensitātes pieaugums, kas ir sevišķi augsts un ilgstošs un kas ilgst jau bezmaz vai visu pagājušo gadsimtu; ar siltumnīcas gāzu izdalīšanos tam nav nekāda sakara. To ir apstiprinājuši arī ledus pētījumu rezultāti, kas tika ņemts no 3 km dziļiem urbumiem Antarktīdā un Grenlandē. Tika noskaidrots, ka vēl pirmsidustriālajā laikmetā, kad nebija ne miņas no cilvēka rūpnieciskās darbības, bija novērojamas ogļskābās gāzes koncentrācijas svārstības un temperatūras palielināšanās. Tāpat ledus paraugu izpētē tika noskaidrots, ka pat ievērojama ogļskābās gāzes koncentrācijas palielināšanās nekad nav notikusi pirms klimata "sasilšanas", bet vienmēr pēc tās. Tas nozīmē, ka pat ievērojama ogļskābās gāzes koncentrācija atmosfērā praktiski neietekmē temperatūras paaugstināšanos uz Zemes.

Ir zināms, ka Pasaules okeāna temperatūras paaugstināšanās izsauc lielu ogļskābās gāzes tilpumu izdalīšanos atmosfērā. Tādējādi, mūsdienās ogļskābās gāzes koncentrācijas pieauguma iemesls ir Pasaules okeāna temperatūras paaugstināšanās, ko savukārt ir izsaucis Saules starojuma intensitātes pieaugums. No tā seko, ka plaši izplatīts uzskats par cilvēka rūpnieciskās darbības galveno lomu globālās sasilšanas izraisīšanā ir izveidojies, apmainot sekas ar cēloni.

Abdusamatovs uzskata par aplamu apgalvojumu par to, ka ogļskābā gāze atmosfērā spēlē "siltumnīcas stikla" lomu, kas ļauj Saules starojumam nokļūt uz Zemes un neizlaiž kosmosā daļu no Zemes izstarotā infrasarkanā starojuma. Viņš runā tā: "Siltumnīcas efekta īpašību piedēvēšana Zemes atmosfērai nav pamatota no zinātniskā viedokļa." Viņaprāt, siltumnīcas efekta teorijā netiek ņemta vērā efektīvā siltuma atdeve ārējos atmosfēras slāņos. Uzsildītā ogļskābā gāze paceļas augšējos atmosfēras slāņos, kur tā atdod uzņemto siltumu.

Nesen klimata pētnieki sev par pārsteigumu pamanīja, ka Pasaules okeāna virsējie slāņi sākuši atdzist. Pēc Abdusamatova domām šis fakts ir pierādījums tam, ka globālais siltuma maksimums jau ir sasniegts un pēc sasilšanas sekos temperatūras pazemināšanās.

Jau 2012 – 2015 gados sāksies lēna temperatūras samazināšanās. Ap 2040. g. Saule izstaros minimālo enerģijas daudzumu, kas novedīs pie temperatūras krituma 2055 – 2060 gados. Temperatūras izmaiņas būs līdzīgas tām, kādas norisinājās 1645 – 1715 gados Eiropā, Ziemeļamerikā un Grenlandē Saules aktivitātes Maunderas minimuma laikā. Toreiz Holandē sasala visi kanāli, Grenlandē daļai iedzīvotāju nācās pārcelties ledāju dēļ, Londonā sasala Temza, bet Parīzē – Sēna. Šāds stāvoklis ilgs ap 50 gadiem, un tikai 22. gadsimta sākumā temperatūra pakāpeniski palielināsies.

Minēto iemeslu dēļ Kioto protokols nav vajadzīgs un tas ir jāatliek vismaz uz 100 gadiem – Zemes globālā temperatūras pazemināšanās notiks arī bez ierobežojumiem uz "siltumnīcas" gāzu izplūdi rūpnieciski attīstītās valstīs.

Avoti: Compulenta.ru, РИА НОВОСТИ