Vai pienācis laiks laiku nemērīt atkarībā no zemes griešanās? Oficiālā laika mērīšana var būt atkarīga no atomiem, nevis no dienas - nakts cikla. Jaunā gada iestāšanās šogad prasīs vairāk laika nekā parasti, jo kalendāra saskaņošana ar Zemes griešanos prasīs papildus sekundi... Papildus sekundes nav nekas jauns, kopš 1972. gada jau ir pievienotas 22, taču šī varētu būt pēdējā! Vismaz reizi gadā notiek atomlaika saskaņošana ar to laiku, ko mēra pēc Zemes. Liekās sekundes ir nepieciešamas, jo Zemes griešanās kļūst lēnāka. Rotācijā notiek izmaiņas paisuma un bēguma ietekmē, ūdenim ir inerces spēks, ko ietekmē sezonu maiņa, ledāju kušana uz poliem... Ik pēc 500 dienām atomlaiks no laika, ko mēra pēc Zemes rotācijas, atšķiras par 1 sekundi.
Astronomi, vēsturnieki un daudz citi ir ārkārtīgi apbēdināti par iespējamo sekundes zaudēšanu un ir ierosinātas asas debates, lai laiku turpinātu mērīt saistībā ar Zemes rotāciju. Tie cilvēki, kas ierosina sekundes pieskaitīt vai atņemt retāk, ir darbinieki modernajās telekomunikāciju sistēmās, jo, piemēram, 2003. gadā liekās sekundes pieskaitīšana izraisīja problēmas dažiem GPS lietotājiem.
Tāpat arī astronomi saka, ka laika mainīšana izraisa problēmas precīzu sakaru nodrošināšanai kosmosā un prasa papildus līdzekļus. Tajā pašā laikā citi atzīst, ka vienas sekundes pievienošana un programmās veicamās izmaiņas, lai varētu saskaņot atomlaiku ar universālo laiku nemaz tik grūta nav! Turklāt ir iespēja lietot tikai starptautisko atomlaiku, ko mēra daudzās laborotorijās visapkārt zemeslodei un nemaina, kaut gan no universālā laika nu jau tas atšķiras par vairāk nekā 30 sekundēm.
Viena sekunde sākumā bija 1/86 400 dienas, tad 1956. gadā par vienu sekundi pieņēma1/31556925,9747 gada, pēc tam vēl pēc tam divi entuziasti no ASV palīdzēja diviem entuziastiem no Lielbritānijas SI atomlaika sekundes noteikšanas procesā, jo pamanīja saistību starp Cēzija atoma īpatnībām un daļskaitli, ko uzskatīja par vienu sekundi. Uz šī darba pamata tad arī tika uzbūvēti atompulksteņi.
Cik ilgi cilvēki var strīdēties par vienu sekundi? Diskusijas norisinās jau gandrīz piecus gadus un rezultātā 1. decembrī starptautiskajā Zemes rotācijas servisā tomēr tiks paziņots par papildus sekundes pieskaitīšanu.
Pašreizējā sistēma ir kompromiss starp precīzākajiem laikrāžiem - atompulksteņiem - un tradicionālo laika skaitīšanu pēc Saules. Tiem, kas nevēlas kaut kādu lieku sekunžu pieskaitīšanu, derētu atcerēties, ka pamatā visam ir nevis laiks kā jēdziens, bet gan frekvence, ko nosaka kvantu mehānikas likumi, tātad laiks būtu jāmēra pēc atompulksteņiem. Tomēr līdz šim, laiku mērot pēs Zemes un Saules, ievērojot relativitātes teoriju, ir bijis iespējams veikt mērījumus, salīdzināt tos ar iepriekšējās tūkstošgadēs izteiktajiem astronomiskajiem paredzējumiem un veiksmīgi darboties zinātnē.
Rakstā izmantoti www.newscientist.com un tycho.usno.navy.mil/leapsec.html materiāli.
2005. gada 29. novembrī 12:58
Pagaidiet brīdi! (10)
Autors: Sanda Blomkalna Apskatīt komentārus »
Balsis: 0, vidējais vērtējums: 0