Giove-A tiks izmantots, lai pārbaudītu Galileo projektā izmantoto atompulksteņu un navigācijas signālu darbību kosmosā. Zinātnieki arī novēros, kā kosmiskā radiācija ietekmē sistēmu darbību.
Galileo programmā, ko finansē Eiropas Savienība, paredzēts izveidot jaunu satelītnavigācijas sistēmu kā alternatīvu ASV veidotajai GPS sistēmai. Nākamo pavadoni Giove-B ir paredzēts ievadīt orbītā 2006. gada pavasarī, pēc tam vēl divus 2008. gadā. Pirmie četri satelīti sākotnēji tiks izmantoti sistēmas testēšanai.
Kopumā Galileo sistēmu veidos 30 pavadoņi, ko plānots ievadīt orbītā līdz 2010. gadam. Galileo sistēmas izveidošanā tiks ieguldīti aptuveni 4,3 miljardi dolāru. Projektā iesaistījušās arī sešas valstis, kas nav Eiropas Savienībā - Indija, Izraēla, Ķīna, Maroka, Saūda Arābija un Ukraina.
Atšķirībā no GPS sistēmas, kas sākotnēji tika veidota militāriem mērķiem, Galileo ir paredzēts civiliem mērķiem - tas tiks izmantots auto un dzelzceļa satiksmē, jūras un gaisa transporta navigācijā, meklēšanas un glābšanas operācijās un lauksaimniecībā. Galileo spēs noteikt uztvērēja atrašanās vietu ar lielāku precizitāti kā GPS un būs daudz labāk uztverams apgabalos, kas atrodas tuvu Zemes poliem.


Nesējraķetes pacelšanās

Giove-A
Vēl par Galileo programmu lasiet:
Raksts Galileo projekts un Eiropas nākotnes vīzijas
Eiropas Kosmosa Aģentūras mājas lapa
Balsis: 1, vidējais vērtējums: 5