Kopš 11. marta Latvijas debesīs, tāpat kā citviet mūsu planētas ziemeļu puslodē, ir novērojama Pan-STARRS komēta. Tuvākajās dienās komēta būs redzama uzreiz pēc saulrieta zemu virs horizonta, rietumos. 12. un 13. martā komēta atradīsies netālu no jaunā Mēness sirpja, pēcāk tā pārvietosies Zivju un Pegaza zvaigznājā, un aprīļa pirmajā pusē būs novērojama Andromedas zvaigznājā. Spožuma ziņā šobrīd Pan-STARRS komēta ir salīdzināma ar Lielā Lāča zvaigznāja spožākajām zvaigznēm, tādēļ labvēlīgos apstākļos to var novērot ar neapbruņotu aci kā izplūdušu objektu ar ļoti izteiktu komētai raksturīgu asti. Komētai attālinoties no Saules (vistuvāk Saulei komēta atradās 10. martā), tās spožums samazināsies, tādēļ marta nogalē, iespējams, to varēs novērot vairs tikai ar binokli vai nelielu teleskopu, taču precīzi komētas spožuma izmaiņas ir grūti prognozēt.

Pan-STARRS komēta (C/2011 L4) tika atklāta 2011. gada jūnijā ar Panorāmas izpētes teleskopa un ātrās reaģēšanas sistēmas (angļu val. Panoramic Survey Telescope and Rapid Response System) pirmo teleskopu PS1, kas atrodas Havaju salās, Haleakala kalnā. Pan-STARRS sistēmā nākotnē strādās četri teleskopi, un to galvenais uzdevums būs Zemei bīstamu asteroīdu un komētu savlaicīga atklāšana un precīzu orbītu noteikšana. Pan-STARRS komēta ir viens no visplašāk zināmajiem PS1 atklātajiem objektiem, kas gan nav uzskatāma par Zemei bīstamu komētu, jo 5. martā, kad komēta atradās vistuvāk Zemei, tās attālums līdz mūsu planētai bija aptuveni 161 miljons kilometru.

Komētas sastāv no ledus ar relatīvi nelielu silikātiežu un metālu piejaukumu (galvenokārt putekļu formā), kas, komētām tuvojoties Saulei, sāk kust, iztvaikot un sublimēt, ap komētu kodoliem veidojot putekļu un gāzu apvalkus jeb komas, kā arī komētām raksturīgās astes. Populārākā periodiskā komēta ir Haleja komēta (1P/Halley), kas Sauli apriņķo vidēji 75 gados un iepriekš bija novērojama 1986. gadā, kad gan tā bija ar grūtībām saskatāma ar neapbruņotu aci. Savukārt spožas komētas parādās vidēji ik pēc 15 līdz 20 gadiem. Latvijā spožas komētas pēdējo reizi tika novērotas 1996. gadā un 1997. gadā, kad neilgā laika intervālā pie debesīm bija redzama attiecīgi Hjakutakes komēta (Hyakutake, C/1996 B2) un Heila – Bopa komēta (Hale-Bopp, C/1995 O1). Savukārt Zemes dienvidu puslodē relatīvi nesen, 2007. gadā novērotājus negaidīti pārsteidza un priecēja ļoti spožā Maknota komēta (McNaught, C/2006 P1).

Šogad Zemes ziemeļu puslodē, iespējams, būs novērojama vēl viena ļoti spoža komēta ISON (C/2012 S1), kas Saulei maksimāli pietuvosies novembrī. Precīzāki dati par ISON komētas redzamību būs zināmi šī gada rudenī. Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju. LAB biedri piedalās žurnāla „Zvaigžņotā Debess” veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes.