Tiek ziņots, ka ar Spitzer (NASA) teleskopu ir atklāts planētu veidošanās process ārkārtīgi neparastos apstākļos - apkārt kosmiskajam objektam, ko sauc par brūno punduri. Tas ir viens no mazākajiem zināmajiem brūnajiem punduriem, un tā masa ir tikai aptuveni 8 reizes lielāka par Jupitera masu, tādejādi tas ir pat mazāks nekā dažas citās planētu sistēmās zināmās planētas.

Pētot infrasarkano staru attēlus, kas uzņemti ar Spitzer teleskopu, ir atklāts, ka minētajam brūnajam pundurim apkārt virpuļo diska formas putekļu un gāzu mākonis. Tiek uzskatīts, ka no šajā mākonī esošās vielas pamazām notiek planētu formēšanās, līdzīgā procesā kā ir radušās ap Sauli riņķojušās planētas. "Mūsu mērķis ir noteikt vismazāko "sauli" ar liecībām par planētu formēšanos," saka Kevins Lumēns no Pensilvānijas universitātes un viens no šī atklājuma vadošajiem zinātniekiem. "Šeit mums ir tik maza "saule", ka tā ir planētas izmērā."

Novērotais punduris ir 2 miljonus gadu vecs un atrodas aptuveni 500 gaismas gadu attālumā Hameleona zvaigznājā. Tā novērošanā iesaistīti arī Habla teleskops, Blanko teleskops (Blanco telescope, Cerro Tololo Inter-American Observatory) un Gemini Dienvidu Observatorija (Gemini South Observatory), abi Čīlē.

Brūnie punduri ir atrasti arī agrāk, taču tamlīdzīgas parādības kā planētu veidošanās ap tiem līdz šim gan nē. Brūnie punduri veidojas tāpat kā zvaigznes, taču to masa nav pietiekami liela, lai tajā sāktu norisināties kodoltermiskās reakcijas. Tā kā brūnie punduri savu izmēru dēļ bieži tiek klasificēti par planētām, tad jautājums par to, kā saukt objektus (par mēnešiem vai planētām), kas visticamāk veidojas ap novēroto punduri, paliek atklāts. Katrā gadījumā ir skaidrs, ka izveidojusies sistēma būs ļoti atšķirīga no Saules sistēmas.

Raksts veidots pēc www.spitzer.caltech.edu.