nice, kurta
agrāk domāju, ko viņi var ņemties ar tām sniegpārslām. Atklājumi arī likās nenozīmīgi - uzzīmē ar datoru vienu tādu, kādu dabā miljardiem un paši baigi priecīgi, līdz uzzināju, ka tieši sniegpārslas forma ir būtiska mākoņu starojumu (saules/zemes) bilances izveidošanai un ir viens no galvenajiem nezināmajiem faktoriem,kas ierobežo laika apstākļu un globālo (piem glob. sasilšana) procesu simulēšanas precizitāti, kas jau šķiet ir visnotaļ būtiski.
Galu galaa sniegpaarslu formas, sadaliijuma un siikstruktuuras ietekme uz starojuma bilanci maakonjos noteikti var tikt reduceeta uz nedaudziem eksperimentaali nosakaamiem parametriem. Tom, tici vai netici, bet sniegpaarslu forma kaa uudens molekulu "entropiskas" pashorganizaacijas rezultaats PATIESHAAM ir interesanta pati par sevi. Globaalaa klimata un meteorologjisko procesu simulaacijaas shis modelis diez vai atradiis pielietojumu tuvaakajaa laikaa, jo kursh gan speej simuleet sniegpaarslu triljonus ar mikrometra izshkirtspeeju :)
nu nez, es gan sapratu,ka interesē gan. interesē nevis modelēt katru konkrētu sniegpārslu, bet saprast kādos apstākļos veidojas kādas sniegpārslas, jo no sniegpārslas formas būs atkarīgas kā tiks lauzta gaisma vai kāds cits EM vilnis ejot cauri mākonim. Atrodot sakarību varēs pēc tā kā tiek lauzta gaisma noteikt kādi apstākļi mākonī līdz ar to,kas savukārt ļauj labāk šo mākoni labāk prognozēt. njaa, un šķiet, ka šeit ar vienkāršiem mērījumiem ar kaut kā nebūs līdzēts, jo grūti novērot tik lielā augstumā tik mazu elementu veidošanos. Bet protams arī tas tiek darīts. Jā, protams, arī tā pati par sevi ir interesanta lieta, tik gribēju piezīmēt, ka ir arī kāds cits pielietojums, bez INTERESANTI.
Nevajag novērot lielā augstumā, bet gan precīzi definētos apstākļos laboratorijā, jo sniegpārslām ir vienalga, vai viņas veidojas kilometru augstumā mākoņos, vai fiziķu "virtuvē". Vienādos apstākļos tās uzvedīsies vienādi. Protams, ja vēlas sekot sniegpārslu augšanas procesam, kad tās lido cauri apgabaliem ar stipri atšķirīgām temperatūrām, mitrumiem utt, tad varētu būt jēga no daudzskalu simulācijām, lai notvertu paarslu augšanas dinamiku... Bet drīz vien dominējošu lomu spēlētu pavisam citi procesi, kuros iesaistītas daudzas paarslas (zini taču tās centimetrus lielās irdenās sniega pikas, kas dažreiz birst no gaisa...) Tur vairs nav svarīgi, ka tāds pikucis sastāv no noteikta tipa kristāliem. Patiesiibaa taads daudzskalu modelis buutu visai interesants, piemeeram, vareetu ar skaitliskaam metodeem noskaidrot maakonja anizotropaas optiskaas iipashiibas :) Laizhu gaismas kuuli ar dotu vilnja garumu no taada un taada virziena un ieguustu taadu un taadu starojuma sadaliijumu pa virzieniem un frekvenceem :) Bet man ir taadas aizdomas, ka paarslas ir sameeraa plakani veidojumi, taapeec daudziem pielietojumiem paarslu plaknes orientaacijas sadaliijums vareetu buut daudz svariigaaks, nekaa preciiza paarslu forma, biezums utt. Vienas paarslas formu var cereet noteikt preciizi (ar precizitaati liidz nejaushiibaam, jo paarslas ir fraktaalji ;) ). Maakonja uzvediibu arii var noteikt diezgan preciizi, bet tieshi taapeec, ka maakonis satur tik daudz paarslu, ka svariigi ir tikai nedaudzi statistiski parametri, kurus cerams var noskaidrot ar daudz vienkaarshaakiem liidzekljiem :)