Carnegie Mellon Universitātes NanoRobotikas laboratorijas inženieri izstrādā medicīnisku robotu zarnu trakta izpētei. Šobrīd notiek darbs pie tā, lai norijamai tableš-kamerai pierīkotu kukaiņa kāju komplektu. Savā lēnajā ceļā pa šauro zarnu traktu šī kamera ārstiem nodotu vairākus tūkstošus bilžu ar vērtīgu informāciju par pacienta veselības stāvokli. Ja izdosies pievienot kājas, tad mediķiem būtu iespēja kontrolēt "bugbotu" viņa grūtajā ceļā.

Vienkāršākais variants paredz bugbotam pierīkot trīs kājas, kas ļautu vajadzības gadījumā apturēt tā kustību un sīkāk izpētīt kādu konkrētu zarnu apgabalu. Kāju galos ir paredzēts piestiprināt īpašus lipīgus polimēru spilventiņus, kas ļautu bugbotam pretoties dažādiem viņa misiju traucējošiem spēkiem bezgalīgajos zarnu labirintos.

Ja robotam izdotos pierīkot sarežģītāku kāju sistēmu, kas sastāvētu no sešām kājām, kas būtu simetriski izvietotas abās kukaiņa pusēs, tad šāds instruments jau varētu patstāvīgi pārvietoties. Šāds bugbots vajadzības gadījumā varētu arī parāpties "pret straumi", ļaujot ārstiem vēlreiz apskatīt kādu aizdomīgu zarnu trakta apgabalu.

Tāpat būtu ļoti labi, ja šāds robots varētu paņemt arī nelielus audu un apkārtējās vides paraugus sīkākām analīzēm.

Lai arī robotu izstrāde vēl ir tikai tās pirmajās stadijās, zinātnieku grupai ir izdevies radīt trīskājainu bugbota prototipu šīs tehnoloģijas spēju testēšanai plastmasas caurulēs un cūku zarnās. Arī seškājainā bugbota prototips jau ir izveidots un drīz sāksies tā testēšana. Pagaidām gan šie roboti vēl nav aprīkoti ar kamerām un reālu izpēti veikt nevar.

Nanotehnoloģiju atbalstītāji piedāvā fantastiskas nākotnes vīzijas, kad dažādas medicīniskas procedūras veic sīku robotiņu bari, kas tiek injecēti pacientam un pēc tam kopīgi darbojas, lai izpildītu savu uzdevumu. Šādi roboti vēl gan ir tikai nākotnes vīzijas, bet Carnegie Mellon Universitātes NanoRobotikas laboratorijas inžinieri uzskata, ka viņu bugbotu tehnoloģija varētu tikt pilnībā izstrādāta tuvāko divu līdz triju gadu laikā.