NASAs kosmiskā zonde Cassini veikusi daudzus jaunus Saturna gredzenu novērojumus atklājot, ka viens no tiem varētu būt veidojies laikā, kad uz Zemes bija dinozauru laikmets, pretēji citiem Saturna gredzeniem, kas veidojušies apmēram 4,5 miljardus gadu atpakaļ, kad Saules sistēma vēl tikai veidojās.

Iegūtie dati no kosmiskā aparāta Voyager 1970. gadā un vēlāk no NASAs Habla kosmiskā teleskopa vedināja zinātniekus domāt, ka Saturna gredzeni ir relatīvi jauni un ka tie iespējams radušies no kāda pavadoņa, kas sadūries ar komētu, iespējams, 100 miljonus gadu atpakaļ.

Taču gredzenu īpatnības, kuras saskatīja kosmiskā zonde Cassini, norādīja uz to, ka gredzeni nav radušies tikai viena notikuma rezultātā. Saturna gredzeni ir dažāda vecuma, turklāt materiāls, no kā veidoti gredzeni, atrodas nepārtrauktā pārmaiņu procesā. Iegūtie attēli papildina pierādījumus tam, ka Saturnam ir gredzeni, kas veidojušies viscaur tā vēsturei.

Šobrīd ir atklāts, ka gredzeni, iespējams, nav radušies vakardien, ja mēram kosmiskajā laikā, un ka tā nav tikai veiksme, ka šobrīd mēs tos varam redzēt. Domājams, ka šie gredzeni ir vienmēr bijuši apkārt Saturnam un paliks tur vēl vairākus miljardus gadu, taču visu šo laiku gredzenu materiāls mainīsies un pārveidosies.

Zinātnieki agrāk domāja, ka Saturna gredzeniem, kas ir tik pat veci kā mājas planēta, vajadzētu būt tumšākiem, pateicoties kosmiskajiem atkritumiem, kas atstāj savas pēdas Saturna gredzenos. Bet nesenie Cassini novērojumi norāda uz to, ka Saturna gredzenus sistēmas ir lielāka nekā iepriekš domāts. Tas izskaidro to, kādēļ gredzeni kopumā izskatās gaišāki, skatoties no Zemes teleskopiem un satelītiem.

Vairāk informācijas:
www.nasa.gov/cassini.
www.colorado.edu/news/reports/space/.

Tulkots no www.nasa.gov