Šā gada 2. decembrī apritēja 10 gadi, kopš kosmosā devās viens no veiksmīgākajiem kosmosa kuģiem, ko jebkad uzbūvējis cilvēks, SOHO (SOlar Heliospheric Observatory). Šajos desmit gados SOHO ir bijis galvenais cilvēces informācijas avots par Sauli, palīdzot krietni pilnveidot priekšstatu par Saules (un citu zvaigžņu) uzbūvi un darbību, kā arī laikus brīdinājis par, Saules radītajām, magnētiskajām vētrām, kas var radīt problēmas kosmonautiem un izsaukt uz Zemes polārblāzmu veidošanos.

Pēc starta ar Atlas-IIAS nesējraķeti no Kenedija kosmosa centra Floridā, 1995. gada 2. decembrī, SOHO pavadīja 4 mēnešus ceļā, lai sasniegtu galamērķi - tā saukto Lagranža punktu L1, kas atrodas 1,5 miljonu kilometru attālumā no Zemes, virzienā uz Sauli. Lagranža punkts L1 ir īpašs ar to, ka tajā līdzsvarā ir Saules gravitācijas spēks un Zemes gravitācijas spēks kopā ar orbitālās kustības centrabēdzes spēku, līdz ar to ķermenis (SOHO), kas tajā atrodas, nemaina savu relatīvo atrašanās vietu attiecībā pret Zemi un Sauli, tādējādi SOHO vienmēr ir "lietas kursā" par procesiem uz Saules, kas var ietekmēt dzīvi uz Zemes.

SOHO sākotnēji paredzētais darba mūžs bija tikai 2 gadi, taču šobrīd tam plānots darboties līdz pat 2007. gadam, ņemot vērā tā stabilo darbību un iegūto datu vērtību. Tomēr ne vienmēr viss ir bijis nevainojami. Pirmā nopietnā krīze SOHO darbībā bija 1998. gada jūnijā, kad pēkšņi pazuda sakari ar kosmisko aparātu, taču, pēc ilgstošām NASA un ESA pūlēm sakarus izdevās atjaunot tā paša gada novembrī. Neilgi pēc tam izgāja no ierindas pēdējais kosmiskā kuģa žiroskops, kas palīdz tam orientēties kosmiskajā telpā, tomēr misijas inženieriem izdevās radīt programmatūru, kas SOHO datoram deva iespēju noorientēties kosmosā bez žiroskopu palīdzības. Visbeidzot, 2003. gada jūnijā iestrēga primārā antena, taču izmantojot palīgantenu SOHO joprojām pārraida informāciju, lai arī darbojoties ar pārtraukumiem. Kopumā SOHO izveidošanā un darbības uzturēšanā iesaistījušies vairāk kā 3200 zinātnieku no visas pasaules.

SOHO galvenie zinātniskie sasniegumi ir šādi:

• Iespēja ieskatīties zem Saules virsmas, praktiski visi, uz Saules virsmas notiekošie, procesi veidojas zem tās, līdz ar to, lai tos izprastu, nepieciešams padarīt tās virsmu "caurspīdīgu". SOHO aparatūra ļauj ieskatīties līdz pat 200 000 kilometru dziļumam Saules dzīlēs, paverot skatam visdažādākās gāzu plūsmas, kas veido Saules iekšējo enerģijas apmaiņu, līdzīgi kā artērijas cilvēka ķermenī. Šīs tehnoloģijas ļauj "ieraudzīt" Saules plankumus, pirms Saule, rotējot ap savu asi, pagriezusi tos pret Zemi, tādā veidā iespējams vairākas dienas iepriekš prognozēt iespējamās magnētiskās vētras uz Zemes.
• Radusies iespēja daudz labāk kā līdz šim novērot Saules mežonīgo dabu. Lai arī no Zemes Saule izskatās pēc nevainojama zeltaina ripuļa debesīs, uz tās ik dienas notiek vairāki tūkstoši eksploziju, bet Saules magnētiskais lauks pastāvīgi mainās, visu laiku rodoties un pazūdot augstas intensitātes apgabaliem, kas parasti sakrīt ar Saules plankumiem. Šo aktīvo darbību atklāj novērojumi rentgenstaros, izskaidrojot miljoniem grādu augsto Saules atmosfēras temperatūru.
• Visu laiku veiksmīgākais komētu atklājējs SOHO savas darbības laikā ir dubultojis cilvēkiem zināmo komētu skaitu. Komētu atklāšana nekad nav bijusi SOHO primārā funkcija, tomēr izmantojot īpašo tehnoloģiju, kas ļauj novērot Saules apkārtni, "nodzēšot" Saules tiešo starojumu, SOHO spēj novērot mazas komētas, kuru astes izveidojas, kad tās jau ir pārāk tuvu Saulei, lai novērotu no Zemes.

Tā kā SOHO misija tomēr neizbēgami tuvojas noslēgumam, vērts parunāt par turpmākajām Saules izpētes misijām, galvenās ir šādas:

• STEREO - NASA 2006. gadā palaist plānota misija, ko veidos divi kosmiskie aparāti, kas kustēsies ap Sauli pa Zemes orbītu pa priekšu mūsu planētai, un sekojot tai. Šie aparāti sniegs Saules atmosfēras koronālo izvirdumu 3 dimensiju attēlus.
• 2006. gadā paredzēts starts arī japāņu veidotajam Solar B kosmosa kuģim, kam paredzēts pētīt Saules magnētiskā lauka un koronas mijiedarbību.
• 2008. gadā startēs NASA Saules dinamikas observatorija, kas izmantos līdzīgus aparātus kā SOHO, protams uzlabotus atbilstoši mūsdienu standartiem, un pētīs Saules atmosfēru un iekšējo uzbūvi.
• Tuvāko 10 gadu laikā, ESA plāno palaist aparātu Solar Orbiter, kas riņķos ap Sauli ciešā eliptiskā trajektorijā, lai varētu vairākas dienas pavadīt virs viena un tā paša Saules atmosfēras apgabala, tai rotējot ap savu asi, lai izpētītu vētru veidošanās procesus Saules atmosfērā.