Astronomiem jau labu laiku ir pazīstama Ķīļa eta zvaigzne, kura ir viena no smagākajām neparastākajām zvaigznēm Piena ceļa galaktikā. Nule NASA speciālisti paziņojuši, ka ar kosmisko UV staru spektroskopu, izdevies konstatēt, ka masīvajai zvaigznei ir pavadoņzvaigzne, kam raksturīga ļoti augsta virsmas temperatūra.

Tiek uzskatīts, ka Ķīļa eta strauji tuvojas savas "dzīves" beigām (jo zvaigzne smagāka, jo īsāks ir tās mūžs). Zvaigzne ir labi saskatām no Zemes Dienvidu puslodes un jau ilgstoši ir bijusi aktīvs pētījumu objekts. Tā atrodas aptuveni 7500 gaismas gadu attālumā no Saules un ir redzama Ķīļa zvaigznājā. Jau iepriekš tika uzskatīts, ka zvaigznes dīvainās uzvedības iemesls varētu būt kāda pavadoņzvaigzne, tomēr līdz šim trūka pārliecinošu pierādījumu.

Novērojumiem radioviļņu, rentgenstaru redzamās un infrasarkanās gaismas diapozonos bija pārāk lieli traucējumi, lai konstotētu zvaigznes partneri. Tomēr fakts, ka rentgenstarojums, kas nāk no zvaigznes, reizi 5,5 gados uz trim mēnešiem nodziest, liecināja, ka tai varētu būt pavadoņzvaigzne ar apriņķošanas periodu 5,5 gadi. Pati Ķīļa eta ir par vēsu, lai izstarotu rentgenstarus, tomēr tā rada ļoti spēcīgu "zvaigznes vēju", ar ātrumu 300 km/s. Arī pavadoņzvaigzne visticamāk rada līdzīgu vēju, un vietā, kur abas plūsmas saduras, varētu rasties spēcīgs rentgenstarojums.

Pavadoņzvaigznes attālums no Ķīļa etas ir pārlieku mazs, lai teleskopos varētu saskatīt, ka tur patiesībā ir dubultzvaigznes sistēma. Savukārt tās izstarotā gaisma ir pārlieku vāja, lai to varētu tiešā veidā konstatēt.

2003. gada 29. jūnijā sākās kārtējais rentgenstaru aptumsums, bet divas dienas pēc tā ievērojami samazinājās cieto ultravioleto īpatsvars zvaigznes spektrā. Pati Ķīļa eta nav gana karsta, lai izstarotu nozīmīgu starojuma devu šajā UV spektra reģionā, tāpēc rentgenstaru un UV staru samazināšanās vienā laikā nozīmē, ka mazā, bet ļoti karstā pavadoņzvaigzne ir paslēpusies aiz sava masīvā partnera muguras.