Zinātnieku grupa no Toronto Universitātes (Kanāda) un Rutgera Universitātes (ASV) ir izveidojuši miniatūru modeli, simulējot supernovu jeb pārnovu – zvaigznes eksploziju.

Eksplozijas mēdz būt ļoti spožas un izsauc starojuma zibsni, kas bieži īslaicīgi izgaismo veselu galaktiku. Šāda eksplozija norisinās no pāris nedēļām līdz pat dažiem mēnešiem. Šajā īsajā laika periodā pārnova var izstarot tik daudz enerģijas, cik Saule neizstaros visas savas dzīves laikā. Sprādziena brīdī no zvaigznes tiek izsviesta daļa vai pat visa viela ar ātrumu, kas sasniedz desmito daļu no gaismas ātruma, tādā veidā izraisot triecienvilni, kas izplatās starpzvaigžņu vidē. Triecienvilnis izveido gāzu un putekļu apvalku, kuru sauc par supernovas atlikumu.

„Mēs izveidojām mazāku šī procesa versiju noslēgtā traukā ar īpašu ķīmisku reakciju, kas veido līdzīgus mākoņus un virpuļus,” apgalvo Stefans Moriss, Toronto universitātes profesors.

Autokatalītiski ķīmiskās reakcijas atbrīvo karstumu un pārveido vielas struktūru, kas var radīt spēkus, kuri samaisa šķidrumu, novedot procesu līdz citām ķīmiskām reakcijām un eksplozijām. „Supernova ir dramatisks piemērs pašveidojošiem sprādzieniem, kur gravitācijai un spēkiem ir liela nozīme. Mēs gribējām redzēt, kā izskatīsies šķidrums, kad tas pats sevi samaisa,” teic Maikls Rodžerss, kurš veica eksperimentu kā daļu no sava doktora darba, ko vada Moriss.
„Ir neizsakāmi grūti novērot reāli eksplodējošas zvaigznes iekšieni gaismas gadu attālumā, tāpēc eksperimentam ir nozīme vielas kustības pētniecībā,” Moriss skaidro. „Šāda zvaigžņu eksploziju pētīšana ir būtiska, lai aptvertu Visuma izmērus un tā attīstību.”