Liela daļa no Mēness virsmas varētu būt pārklāta ar ūdeni - tāds ir pārsteidzošais atradums, kuru veikuši trīs kosmosa kuģi, kuri ir atraduši pierādijumus par šīs vielas pēdām Mēness zemē.

Daudzi zinātnieki aizdomājās par iespējamo ūdens ledus iespējamo slēpšanos pārsvarā ēnotos krāteros pie Mēness poliem, kuri ir vieni no aukstākajiem reģioniem Saules sistēmā.

Bet jaunie atradumi rāda, ka mazs daudzums ūdens pieķeras pie Mēness virsmas. Pirmo reizi to pamanīja Indijas Chandrayaan-1 zonde. Kosmosa kuģis, ar kuru tika pazaudēti sakari šogad augustā pēc mazāk nekā 10 mēnešiem orbītā, bija pirmais Mēness mākslīgais pavadonis, kam bija aprīkojums, kas spētu ievākt datus par to, cik daudz gaismas tiek absorbēts ar ūdeni saturošiem minerāļiem.

„Tas nevarētu būt kas cits,” saka Carle Pieters no Brauna Universitātes Providences pilsētas Rodes salā, līderis Chandrayaan-1 instrumentu komandā, kura veica šo novērojumu.

Spektrālais pirkstu nospiedums

Chandryaan-1 atrada ūdens pēdas uz Mēness virsmas, kad tas mērīja kritumus atstarotā Saules gaismā tādā viļņu garumā, kas raksturīgs tikai ūdenim un hidroksīdiem, molekulām kuras satur vienu ūdeņraža un skābekļa atomu.

Bet komanda nebija pārliecināta par savu atradumu. „Mēs patērējām burtiski mēnešus, meklējot jebko, kas varētu šo atradumu izskaidrot, jo, gluži vienkārši, mēs nedomājām, ka ūdens varētu būt uz Mēness virsmas,” saka Pieters.

Lai noskaidrotu raksturīpašības, komanda vērsās pie datiem, kurus ievāca NASA Cassini zonde, kas palidoja garām Mēnesim 1999. gadā savā ceļā uz Saturnu, un NASA Deep Impact kosmosa kuģim, kas nolidoja gar Mēnesi 2009. gada jūnijā ceļā uz satikšanos ar Hartley-2 komētu. Abi šie kosmosa kuģi arī sniedz pierādījumus par ūdens un hidroksīdu iespējamo atrašanos uz Mēness.

Bet, kā izskatās, ūdens nav sastopams pārāk lielos daudzumos. Ievācot ūdeni no lauka beisbola laukuma izmērā, kopējais ūdens daudzums varētu būt „viena glāze svaiga ūdens”, kā saka Pieters. Jebkurā gadījumā, šis atradums varētu sniegt idejas turpmākiem Mēness pētījumiem.

Negaidīts rezultāts

Ūdens atrašana uz Mēness virsmas maina tuksneša sauso Mēness tēlu, kurš tika būvēts kopš Apollo misijām. „Ja jūs pirms trim nedēļām kādam pateiktu, ka uz Mēness ir kaut piliens ūdens, par jums smietos,” saka Dženifera Sunšaina no Merilendas Universitātes, Deep Impact pagarināto misiju priekšniecības pārstāve.

Chandrayaan-1 novērojumi liecina, ka ūdens atrodas Mēness virsmas virsējos pāris milimetros. Tādēļ Pieters un kolēģi izvēlējās modeli, kurā ūdens rodas, ūdeņraža atomiem tiekot pārnestiem ar Saules vēju un ietriektiem skābekļa bagātajā Mēness virsmā, veidojot hidroksīdus un ūdeni.

„Tas ir pārsteidzošs un interesants rezultāts,”saka Pauls Spudis no Mēness un Planetārā Institūta Hjūstonā, Teksasā. „Vienkārši sakot, atklājums atvēra veselu jaunu lauku pētījumiem, kuros pagaidām ir daudz vairāk jautājumu nekā atbilžu.”

Ūdens ložņāšana

Ir arī pierādījumi, ka ūdens varētu pārvietoties. Deep Impact zondes novērojumi liecina, ka ūdens varētu būt vairāk sastopams aukstākajā Mēness vienu mēnesi garajā dienā, tuvu saullēktam un saulrietam. Tas norāda, ka ūdens varētu aktīvi veidoties un tikt iznīcināts, vai arī tas migrē, līdzko Saules gaisma pietiekoši sasilda un atbrīvo to no minerāļiem, kuros sākotnēji tika ietriekti atomi.

Ja ūdens uz virsmas pārvietojas, tas varētu dot citu ūdens avotu pastāvīgi ēnā esošajiem polārajiem krāteriem, par kuru galveno ūdens avotu līdz šim tika uzskatītas ūdeni nesošas komētas, kas ietriekušās Mēness virsmā.

„Pat ja tas aizņem dažus ‘lēcienus’, vai arī dažus miljonus ‘lēcienu’, galu galā ūdens varētu sakrāties tādā jaukā vietā kā šī vienmēr ēnā esošā teritorija, un kad tas tur iekļūst, vairs nekad nevar no turienes izkļūt ārā,” saka Pieters.

Ledainie krāteri?

Notiek aktīvas debates par to, vai ūdens pārvietojas Mēness tumšajos krāteros. Radaru signāli no polārajiem krāteriem norāda uz kādu ledum raksturīgu signālu. Savukārt neitroni, kuri tika pamanīti ar NASA Lunar Prospector 1998. gadā, parāda ūdeņraža esamību, kaut gan nav skaidrs, vai atomi tiek uzturēti ūdens, ledus vai kāda citā formā.

NASA Mēness novērošanas orbitālā iekārta (Lunar Reconnaissance Orbiter), kas tika palaista jūnijā, tagad meklē līdzīgas pazīmes.

NASA LCROSS satelīts, kura mērķis ir nolaisties krāterī Mēness dienvidpolā 9. oktobrī, potenciāli varētu atrisināt šo jautājumu.

Avots: newscientist.com