Vai kādreiz esi dzirdējis par Baltajiem caurumiem?

Noteikti esi dzirdējis par melnajiem caurumiem. Kā jau zināms, melnie caurumi visu iesūc sevī un, kas nonāk notikumu apvārsnī, no turienes nekad neiznāks.

Viss, kas viņos ir iekšā, tiek stumts vai pūsts ārā no iekšienes. Pēc teorijas, baltais caurums varētu rasties brīdī, kad melnais caurums beidz savu eksistenci un tiktu saspiests līdz vismazākajam izmēram, ko paredzējuši zinātnieki. Bet milzonīgā gravitācijas spēka, kas spēj izliekt laiku (time dilation effect) dēļ, būtu vajadzīgs ļoti daudz laika, lai iekšējie atgrūšanās spēki melno caurumu iekšienē liktu tam pārsprāgt un pārvērsties par balto caurumu.

Tādēļ, ka baltie caurumi ir tik nestabili, ļoti daudzi zinātnieki uzskata, ka tie ir tīri matemātisks koncepts - teorētiski un uz papīra izskatās skaisti un palīdz labāk astrofiziķiem saprast lietas, kas norisinās melnajos caurumos. 

Bet, protams, ir zinātnieki, kas vēlas šos caurumus saprast labāk. Piemēram, Hal Haggard un Carlo Rovelli no Aix-Marseille Universitātes Francijā cenšas izskaidrot lietas, izmantojot teorētiskās fizikas virzienu cilpu kvantu gravitācijas (loop quantum gravity) jeb kanonisko kvantu gravitācijas teoriju.

Baltajiem caurumiem ir viens trūkums - tie ir ļoti nestabili. Ja tajos nonāk kāda matērija, kas brīvi klīst Visumā, tie vai nu sabrūk un pazūd, vai pārvēršas melnajos caurumos. Un noklīdušas matērijas mūsu izplatījumā ir ļoti daudz. Tādēļ varam teikt, ka varbūtība ieraudzīt baltos caurumus ir tik pat liela, cik atrast varavīksnes otru galu. 

Loģiski rodas jautājums: 

Protams, tas sabruktu ātrāk. Bet, ja tas būtu tik mazs, tad, pēc Stephen Hawking domām, līdz brīdim, kad tam būtu jāsabrūk, caurums jau būtu izgarojis.

Interesanti ir tas, ka baltie caurumi varētu izskaidrot daļu no lielā sprādziena. Tie izskaidrotu iespējamo variantu, kā tik pēkšņi parādījās milzīgs daudzums enerģijas un matērijas Visumā.