Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts jau nākamā gada janvāra sākumā saņems pēdējās optiskās detaļas, kas nepieciešamas impulsa lāzera iekārtai, ar kuru būs iespējams veikt ne tikai zinātnisko darbību, bet arī iegūt unikālas, liela izmēra hologrammas, tai skaitā cilvēka telpisku portretu. Tā ir Latvijā līdz šim nebijusi iespēja.

Gan impulsa lāzers, gan arī vēl 30 citu unikālu tehnoloģiju (tostarp elektronu un atomspēka mikroskopi) kopumā par Ls 1,2 milj. iegādāti pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumam.

Universitātes Cietvielu fizikas institūta laboratorijas vadītājs Jānis Teteris informē, ka jaunajai tehnoloģijai būs ļoti plašs pielietojums - sākot ar jaunu hologrāfisko materiālu izstrādi informācijas tehnologijām un beidzot ar tādu dažāda izmēra hologrammu izgatavošanu, kas pati par sevi var būt mākslas objekts, gan arī oriģinālu priekšmetu precīzu kopiju iegūšanu.

Daudzviet pasaulē vērtīgus mākslas darbus apskatei aizstāj ar to precīzām trīsdimensionālām kopijām. Institūts jau uzsācis sarunas ar Latvijas muzejiem par šāda projekta realizāciju, kas zinātniekiem būtu laba iespēja testa režīmā izmēģināt jauno aparatūru. J.Teteris norāda, ka institūts ir atvērts dažāda veida sadarbībai gan ar muzejiem, gan ar komercstruktūrām, jo jaunā impulsa lāzera iespējas ir ļoti plašas.

Universitātes Cietvielu fizikas institūts ir vienīgā vieta Latvijā, kas patlaban spēj nodrošināt hologrammu izstrādi. Šis arī ir viens no spilgtākajiem piemēriem, kā jaunākie Latvijas zinātnieku pētījumi tiek ieviesti ražošanā, jo pēc institūtā radītajiem hologrammu prototipiem trīs uzņēmumi Rīgā un Daugavpilī masveidā ražo hologrāfiskās uzlīmes studentu apliecībām, dažādām biļetēm, vērtspapīriem u.tml. ne tikai Latvijas vajadzībām, bet arī eksportam.

Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktora vietnieks Andris Krūmiņš norāda, ka institūts ar jauniegādātajām tehnoloģijām ir kļuvis konkurētspējīgs Eiropas līmenī un jau drīzumā sagaidāms, ka ārvalstu kolēģi daļu specifisku pētījumu darbu dalīšanas nolūkos varētu uzticēt veikt tieši Latvijas zinātniekiem. Universitātes Cietvielu fizikas institūts jau patlaban ir Eiropas līmeņa ekselences centrs, kas nozīmē, ka uz Latviju praksē un pieredzes apmaiņā jau šobrīd brauc daudzi ārvalstu zinātnieki. "Līdz pat nesenai pagātnei Latvijas zinātnē līdzekļi tika ieguldīti galvenokārt tikai datoru iegādei, līdz ar to visa zinātnes infrastruktūra bija apmēram 80.-to gadu līmenī. Tieši tādēļ Eiropas struktūrfondu finansējums ir milzīgs atspēriena punkts, lai Latvijas zinātne attīstītos kā konkurētspējīga un pilnvērtīga tautsaimniecības nozare," uzskata A.Krūmiņš.

Šie Ls 1,2 milj. ERAF naudas Cietvielu fizikas institūtam piešķirti nacionālās programmas "Atbalsts zinātniskās infrastruktūras modernizēšanai valsts zinātniskajās institūcijās" ietvaros.

ES struktūrfondu līdzfinansējums ir būtisks atbalsts Latvijas izglītības un zinātnes attīstībai. Tā, piemēram, Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs par Ls 422 500 iegādājies modernas genotipēšanas iekārtas.