Eiropas kosmosa aģentūra (ESA) gatavo savu pirmo misiju uz Zemes tuvāko kaimiņu planētu Venēru. Šī būs pirmā reize, kopš 90-to gadu sākumā pie Venēras viesojās NASA Magellan kosmiskā zonde, kas, četrus gadus riņķojot ap planētu ar radaru palīdzību ieguva datus par 98% Venēras virsmas, ko no pārējā Visuma slēpj ļoti blīva mākoņu sega. Pēc tam, kad ESA 2001. gadā nosūtīja Mars Express Marsa virzienā, speciālisti atzina, ka veiksmīgi izstrādāto zondes modeli varētu izmantot arī citām misijām, par piemērotāko mērķi tika izraudzīta Venēra.

Venus Express starts ieplānots šā gada 26. oktobrī no Baikanauras kosmodroma, izmantojot Soyuz-Fregat nesējraķeti, lai dotos savā 153 dienas ilgajā ceļojumā uz Venēru. Ja gadās aizkavēšanās, zondi būs iespējams nogādāt vajadzīgajā orbītā vēl līdz novembra trešajai nedēļai.

Venēra ir Zemei tuvākā planēta, kas pēc saviem izmēriem un masas ir ļoti līdzīga Zemei, tomēr tās evolūcija laika gaitā ir bijusi krasi atšķirīga. Šobrīd uz Venēras vidējā temperatūra ir augstāka kā cepeškrāsnī (virs 400⁰C), bet atmosfēru veido indīgu gāzu maisījums. Tieši blīvā atmosfēra, kuras radītais siltumnīcas efekts ir galvenais augstās temperatūras cēlonis, būs galvenais Venus Express pētījumu objekts.

Kā Zemi tuvākā planēta, Venēra bija loģisks kosmisko lidojumu mērķis jau kopš pašiem kosmosa izpētes pirmsākumiem. Neskatoties uz visiem interesantajiem jautājumiem, kas radās Venēras izpētē, Venēra nav tikusi pētīta tik dziļi kā otra Zemes kaimiņu planēta Marss. Lielā mērā pie tā var vainot agresīvo planētas atmosfēru, kuras spiediens ir 90 reizes lielāks kā uz Zemes un kurā veidojas sērskābes mākoņi, laiku pa laikam veltot planētai savu stipri skābo lietu. Šķiet diezgan skaidrs, ka šādi apstākļi stipri apgrūtina, vai drīzāk padara neiespējamu dzīvības eksistenci uz Venēras, tāpēc arī šīs planēta pētīta mazāk par Marsu uz kura dzīvības eksistencei ir daudz labvēlīgāki apstākļi.

Tomēr ir pazīmes, ka nevienmēr Venēra bijusi tāda, kā to pazīstam šodien. Pētījumi liecina, ka vecākie ieži uz Venēras virsmas ir ap 500 miljonus gadus veci (uz Zemes - līdz pat 4 miljardiem gadu!). Tiek uzskatīts, ka Venērā vulkāniskie procesi notiek savādāk kā šeit, uz Zemes. Mūsu vulkāniskā aktivitāte ir pakāpeniska, kad ģeoloģiskais spiediens no planētas centra pamazām spiežas ārā pakāpeniskos vulkānu izvirdumos. Uz Venēras, iespējams, ir savādāk, vulkāniskais spiediens uzkrājas planētā iekšienē līdz sākās visu tās virsmu pārņem globāls izvirdums. Izvirduma laikā visa planētas virsma burtiski izveidojas no jauna. Iespējams, ka kaut kas tamlīdzīgs ir noticis pirms 500 miljoniem gadu, kad Venēra izveidojās tādā, kāda tā ir šodien. Venus Express galvenais uzdevums ir noskaidrot, vai varētu būt, ka globāla vulkāniskā aktivitāte ir izviedojusi Venēras patreizējo virsmu un atmosfēru, ģeoloģiskos mērogos nesenajā pagātnē.

Ar mākslinieku dotībām apveltītiem cilvēkiem ir iespējams piedalīties konkursā par labāko Venus Express izskata interpretāciju, tam viesojoties pie Venēras, kā balvu gūstot iespēju apciemot misijas kontroles centru, laikā, kad zonde sasniegs savu galamērķi.

Atliek vien novēlēt, lai ESA sadarbība ar Krievijas kosmosa pakalpojumu sniedzējiem izdotos veiksmīgāka kā palaižot pavadoni CryoSat, kas avarēja pacelšanās laikā.