Jau ļoti ilgi Ziemassvētki tiek uzskatīti par brīnumu laiku, kad notiek dažādas grūti izskaidrojamas parādības. Gandrīz ikviens, lūkodamies uz pasauli bērna acīm, ir apbrīnojis Ziemassvētku vecīti, kurš vienas nakts laikā, izmantojot lidojošus ziemeļbriežus, apciemo visus pasaules bērnus. Pats interesantākais šajā gadījumā ir tas, ka pieaugot cilvēki sāk Ziemassvētku vecīti apbrīnot vēl vairāk, jo, apgūstot dabas likumus, viņi saprot, ar cik nežēlīgiem darba apstākļiem ir jāsaskaras Salatētim šajā brīnumu naktī. 

Šobrīd nav zināma neviena ziemeļbriežu suga, kas spētu lidot. Taču ir ļoti daudz dzīvu organismu, kas vēl nav klasificēti, un, lai gan lielākā daļa no tiem ir kukaiņi un baktērijas, tas tomēr pilnībā neizslēdz lidojošu ziemeļbriedi, ko redzējis ir tikai Ziemassvētku vecītis. 

Pasaulē ir vairāk nekā 2 miljardi bērnu (personas, kurām ir mazāk par 18 gadiem). Bet tā kā Ziemassvētku vecītis neapciemo musulmaņu, indiešu, ebreju un budistu bērnus, tad darba slodze tiek reducēta „tikai” uz 15%, kas ir aptuveni 400 miljoni. Vidēji ņemot, ka vienā mājā ir 3 bērni, kopā iznāk vairāk nekā 130 miljoni māju, pieņemot, ka katrā no tām ir vismaz viens bērns, kurš visu gadu ir pietiekami labi uzvedies, lai iegūtu dāvanas. 

Dažādu laika zonu dēļ, Ziemassvētku vecītim ir 31 stunda, lai paveiktu savu darbu, ja tas virzās no austrumiem uz rietumiem, kas šķiet loģiski. Tas nozīmē, ka Salavecim ir jāveic vairāk nekā 1100 apmeklējumu sekundē, kas savukārt nozīmē, ka Salatētim ir mazāk nekā viena sekundes tūkstošdaļa, lai novietotu savu braucamo, izlektu no ragavām, noliktu dāvanas zem eglītes vai, izšļūcot cauri skurstenim, piepildītu ar dāvanām zeķes, atkarībā no tā, kādas ir attiecīgā reģiona tradīcijas, un visbeidzot atgrieztos ragavās un nokļūtu līdz nākamajai mājai. Ja izdara pieņēmumu, ka visas apstāšanās vietas ir vienmērīgi izvietotas visapkārt pasaulei, tad aptuvenais attālums starp mājām ir 1,2km.  Tātad kopējais ceļa garums, kas jāveic, ir ap 150 miljoniem kilometru. 

Tas nozīmē, ka Ziemassvētku vecīša kamanas pārvietojas ar ātrumu ap 1300 km/s, neskaitot to, ka Salavecim ik pa laikam vajag apstāties, lai izdarītu to, ko mēs mēdzam darīt vismaz vienreiz 31 stundas laikā. Tas ir ~4000 reižu ātrāk par skaņas ātrumu. Ātrākais cilvēka veidotais transporta līdzeklis ir sasniedzis ātrumu 1200km/s. Tā bija Saules izpētei domātā kosmiskā zonde Helios 2, kas sasniedza 72 985km/h ātrumu. Vidēji ziemeļbriedis var pārvietoties ar ātrumu 24 km/h.

Vēl viens interesants elements ir kamanu sastāva pilnā masa. Ja pieņem, ka katrs bērns saņem dāvanu, kuras svars ir ap 1kg, tad kopējais kamanu svars ir 400 000 tonnu, neskaitot Salatēti un viņa kamanu svaru. Uz zemes ziemeļbriedis var pavilkt ap 150 kg. Pieņemot, ka lidojošs ziemeļbriedis var panest 10 reizes lielāku svaru, mums ir nepieciešami nevis 8 vai 9 ziemeļbrieži, bet gan 260 000. Tas nozīmē, ka kopējā sastāva masa ir apmēram 450 000 tonnu. 

450 000 tonnas, pārvietojoties ar ātrumu 1300 km/s, radītu milzīgu gaisa pretestību, ļoti līdzīgu tām, ko rada kosmiskie aparāti, kas atgriežas Zemes atmosfērā. Vadošie ziemeļbrieži katru sekundi saņemtu apmēram 10¹⁸ J enerģijas. Īsāk sakot, šie ziemeļbrieži sadegtu gandrīz momentāni, negatīvi ietekmējot ziemeļbriežus aiz sevis un radot milzīgu skaņas triecienvilni. Pārējā ziemeļbriežu komanda tiktu noslaucīta laikā, kas mazāks nekā sekundes simtdaļa. Salatētis tajā pašā laikā sajustu pārslodzi, kas vairāk kā 18 000 reižu pārsniegtu gravitācijas spēku uz Zemes. Ja pieņemtu, ka Salavecis ir 125kg smags, kas pēc pieejamās informācijas liktos diezgan tievs Salatētis, viņš tiktu iespiests savu kamanu sēdeklī ar aptuveno spēku 20 000 000N.

Priecīgus Ziemassvētkus!